Zarasi | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Zarasai | |||
Zarasi | |||
| |||
Koordinātas: 55°43′50″N 26°14′50″E / 55.73056°N 26.24722°EKoordinātas: 55°43′50″N 26°14′50″E / 55.73056°N 26.24722°E | |||
Valsts | Lietuva | ||
Pašvaldība | Zarasu rajona pašvaldība | ||
Pilsētas tiesības | 1843 | ||
Augstums | 134 m | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 5 942 | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Zarasi Vikikrātuvē |
Zarasi (lietuviešu: Zarasai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā. Pilsēta atrodas Latvijas pierobežā. Kūrortpilsēta un pilsētbūvniecības piemineklis.
Pilsētā ir trīs ezeri: Zarasis, Zarasaitis un Balts. Zarasos ir novada muzejs, kas darbojas 19. gadsimtā būvētā ēkā. Divas baznīcas: Sv. Jaunavas Marijas katoļu baznīca un vecticībnieku dievnams.
Lietuviešu valodnieks Kazimirs Būga uzskata, ka pilsētas nosaukums cēlies no apvidus pirmiedzīvotāju sēļu valodas. Uz ezera salas celtās apmetnes nosaukums bijis Ezerasas, no kā tapis poļu valodas atvasinājums Jeziorosy. Miests no 1836. līdz 1918. gadam pazīstams kā Novoaleksandrovska (krievu: Новоалександровск, nosaukts imperatora Nikolaja I dēla Aleksandra vārdā), bet no 1918. līdz 1929. gadam — kā Ežerēni (lietuviešu: Ežerėnai).
Zarasi atrodas vēsturiskās Sēlijas zemes dienvidu daļā, kas 13.—15. gadsimtā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Rakstos pirmoreiz minēta 1506. gadā kā vieta pie Livonijas robežas, kurai cauri gāja Viļņas—Dinaburgas tirdzniecības ceļš. Novembra sacelšanās laikā 1831. gada aprīlī Emīlijas Plāteres vadītā nemiernieku vienība ieņēma Zarasus.
Pilsētas pievārtē dzimis krievu ģenerālis Pjotrs Vrangelis (Пётр Николаевич Врангель, 1878—1928). Novoaleksandrovskas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā 1901.—1903. gadā studēja vēlākais latviešu arhitekts Ernests Pole. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Zarasos policijas uzraudzībā dzīvoja politiķis Augustīns Voldemārs (Augustinas Voldemaras, 1883—1942).
Zarasi ir latviešu basketbolistes Uļjanas Semjonovas (1952) un Saeimas deputāta Ivana Ribakova (1960) dzimtā pilsēta.
|