Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Jāpadara krietni līdzīgāku citiem gadu rakstiemLūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Šis raksts ir par 1601. gadu. Par citām jēdziena 1601 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	16. gadsimts 17. gadsimts 18. gadsimts
Desmitgades:	1590 – 1599 1600 – 1609 1610 – 1619
Gadi:	1598 1599 1600 1601 1602 1603 1604

1601. gada citi notikumi
Latvija

1601. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1601 MDCI
Ab urbe condita	2354
Armēņu kalendārs	1050 ԹՎ ՌԾ
Asīriešu kalendārs	6351
Bahāju kalendārs	−243 — −242
Bengāliešu kalendārs	1008
Berberu kalendārs	2551
Budistu kalendārs	2145
Birmiešu kalendārs	963
Bizantiešu kalendārs	7109—7110
Ķīniešu kalendārs	庚子年 (Metāla žurka) 4297 vai 4237 — līdz — 辛丑年 (Metāla vērsis) 4298 vai 4238
Koptu kalendārs	1317—1318
Etiopu kalendārs	1593—1594
Ebreju kalendārs	5361—5362
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1657—1658
- Shaka Samvat	1523—1524
- Kali Juga	4702—4703
Holocēna kalendārs	11601
Igbo kalendārs	601—602
Irānas kalendārs	979—980
Islāma kalendārs	1009—1010
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 10 dienas
Korejas kalendārs	3934
Šī kaste: skatīt diskusija labot

1601. (MDCI) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā (pēc Gregora kalendāra). 1601. gads bija pirmais XVII gadsimta gads.

Notikumi

1. janvāris — pirmā diena 17. gadsitmā
10. janvāris — Anglijas Ost-Indijas kompānija ieguva monopoltiesības tirdzniecībai Indostānas pussalā, Indoķīnā un Dienvid-Austrumāzijas salās.
8. februāris — grāfs Esekss un viņa sabiedrotie izgāja Londonas ielās lai organizētu sacelšanos, taču viņa spēki tika viegli izklīdināti. Slepenā padome piesprieda Eseksam nāvessodu, kas februāra beigās tika arī izpildīts.

Anglijas parlaments noprotestēja karalienes praksi tirgot patentus uz monopoltiesībām tirdzniecībā.
Lerma nosūtīja uz Anglijas krastiem 50 kuģu lielu floti, taču tā cieta vētrā. Spāņu militārā vienība izsēdās Īrijas krastā pie Kinsales, taču tika sakauta. Mauntdžojs pie Kinsales sakāva īrus.
spāņi sāk Ostendes (Flandrijā) aplenkumu.
Francijā dibināta tirdzniecības komisija.
Francija zaudē Salucco apriņķi un iegūst Dienvidburgundiju. Francijai no Pjemontas tiek pievienotas Bressa un Bjužeja.
Transilvānijas magnāti, kas bija sazvērestībā ar moldāvu bajāriem, iebruka Valahijā un kaujā sakāva Mihaju. Mihajs bēga, bet drīz vien tika nogalināts.
Baltkrievu zemnieki sāk sacelšanos Vitebskas un Polockas apgabalos un pievienojas kazaku nodaļām.
Nurhaci pabeidza čžurčžeņu cilšu apvienošanu un izveidoja karaspēku («astoņkarogu karaspēks»).
Učane pilsētnieku sacelšanās pret Čeņ Finu.
Sučžou audēju sacelšanās Ge Sjaņa vadībā.
Ķīna izlēma izvest savu karaspēku no Korejas, bet Korejas valdnieks lūdza to nedarīt, norādot uz saspīlēto iekšējo stāvokli.

Dzimuši

8. janvāris — Baltasars Grasiāns, spāņu rakstnieks (miris 1658.)
17. augusts — Pjērs Fermā (Pierre de Fermat), franču matemātiķis (miris 1665.)
22. septembris — Austrijas Anna (Anne d'Autriche), Francijas karaliene (mirusi 1666.)
27. septembris — Luijs XIII (Louis XIII), Francijas karalis (miris 1643.)

17. februāris — Varlaāms, Rjazaņas un Muromas arhibīskaps
12. augusts — Mihajs Drosmīgais (Mihai Viteazul), Valahijas un Moldāvijas hospodars (dzimis 1558.)
24. oktobris — Tiho Brahe, dāņu astronoms (dzimis 1546.)

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1601

Kategorija