Borijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +7, (+3), (+4), (+5) | ||||||
Blīvums | 37 100 (paredzēts) kg/m3 |
Borijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Bh un atomskaitli 107. Tas nosaukts dāņu fiziķa Nilsa Bora vārdā. Dabā borijs nav sastopams. Visi borija izotopi ir ļoti radioaktīvi, stabilākā izotopa 270Bh pussabrukšanas periods ir 61 sekunde.
Periodiskajā tabulā borijs atrodas pie pārējas metāliem (d blokā). Tas ir 7. perioda un 7. grupas ķīmiskais elements. Ķīmijas eksperimenti norāda, ka tā īpašības ir līdzīgas citam 7. grupas ķīmiskajam elementam rēnijam. Borija ķīmiskās īpašības ir tikai daļēji noskaidrotas.
Izotops |
Pussabrukšanas periods[1][2] |
Sabrukšanas veids[1][2] |
Atklāšanas gads |
Reakcija |
---|---|---|---|---|
260Bh | 35 ms | α | 2007 | 209Bi(52Cr,n)[3] |
261Bh | 11,8 ms | α | 1986 | 209Bi(54Cr,2n)[4] |
262Bh | 84 ms | α | 1981 | 209Bi(54Cr,n)[5] |
262mBh | 9,6 ms | α | 1981 | 209Bi(54Cr,n)[5] |
264Bh | 0,97 s | α | 1994 | 272Rg(—,2α)[6] |
265Bh | 0,9 s | α | 2004 | 243Am(26Mg,4n)[7] |
266Bh | 0,9 s | α | 2000 | 249Bk(22Ne,5n)[8] |
267Bh | 17 s | α | 2000 | 249Bk(22Ne,4n)[8] |
270Bh | 61 s | α | 2006 | 282Nh(—,3α)[9] |
271Bh | 1,2 s | α | 2003 | 287Mc(—,4α)[9] |
272Bh | 9,8 s | α | 2005 | 288Mc(—,4α)[9] |
274Bh | 40 s | α | 2009 | 294Ts(—,5α)[10] |
278Bh | 11,5 min? | SF | 1998? | 290Fl(e−,νe3α)? |
Mākslīgi ir iegūti borija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 260 līdz 275.[11] Stabilākais izotops ir 270Bh, kura pussabrukšanas periods ir 61 sekunde, lai gan pēc neapstiprinātas informācijas izotopa 278Bh pussabrukšanas periods varētu būt lielāks.
Par 107. elementa iegūšanu pirmo reizi ziņoja Dubnas Apvienotā kodolpētījumu centra fiziķi 1976. gadā, tomēr vairāki viņu secinājumi izrādījās kļūdaini. Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) atzina par ticamiem 1981. gadā Vācijas Smago jonu institūta veiktos pētījumus. Vācu zinātnieki pētīja to pašu bismuta-209 un hroma-54 kodolu saplūšanas reakciju, ko padomju fiziķi, un reģistrēja piecus 107. elementa atomus.
1992. gada septembrī vācu zinātnieki ierosināja ķīmisko elementu nosaukt par nīlsboriju (simbols: Ns). Krievu zinātnieki piedāvāja šo nosaukumu piešķirt 105. elementam (mūsdienās zināms kā dubnijs). Starptautiskā ķīmijas savienība (IUPAC) 107. elementu sauca par unnilseptiju (simbols: Uns). 1994. gadā IUPAC ieteica elementu saukt par boriju, nevis par nīlsboriju, jo līdz tam netika piekopta prakse ķīmiskos elementus nosaukt pilnos zinātnieku vārdos. Nosaukums borijs galīgi tika apstiprināts 1997. gadā.
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|