DEAC
DEAC
Veids Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Dibināts 1999. gads
Galvenais birojs Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Vadība Andris Gailītis
Darbinieki 100
Apgrozījums 8 milj. EUR (2013.gads) [1]
Nozare Informācijas tehnoloģijas
Produkti myDEAC Digital Cloud Space,
izdalītie serveri (Bare Metal), statņi, mākoņpakalpojumi
Mājaslapa www.deac.eu

SIA "Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs" (DEAC, DEAC European Data Center), darbojas ar zīmolu Delska, ir Latvijā bāzēts viens no lielākajiem datu centriem un IT ārpakalpojumu sniedzējiem Ziemeļeiropā, kas pieder Šveices investīciju uzņēmumam Quaero Capital.[2] DEAC apkalpo klientus no visas pasaules, taču pamatdarbība vērsta uz Eiropu un ASV, piedāvājot datu glabāšanas un pārvaldības pakalpojumus uzņēmumiem datu centros Rīgā, Lietuvā, Amsterdamā, Frankfurtē, Kijivā un Londonā.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Logotips līdz 2024. gadam

DEAC dibināts 1999. gada 9. augustā kā SIA "Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs". 2000. gadā, bijušajā Padomju Savienības laika bumbu patvertnē pēc īpašuma privatizācijas, tika atvērts moderns pazemes datu centrs Grīziņkalns, kļūstot par tā laika vienīgo pazemes datu centru Austrumeiropā.[3] DEAC bija strauji panākumi, jo jau 2000. gadā uzņēmumam bija tādi starptautiski klienti kā Microsoft, IBM, Lotus un Telia. Sakarus nodrošināja telekomunikāciju uzņēmums SIA Lattelekom (tagad — SIA Tet).[4]

Vēlākajos gados galvenie notikumi bija:

2024. gada 20. jūnijā tika paziņots, ka SIA "Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs" un tā māsas uzņēmums Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) turpmāk izmantos kopīgu zīmolu Delska.[7]

Datu centri un klātienes punkti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DEAC datu centri un klātienes punkti atrodas vairākās vietās Eiropā. DEAC datu centros piedāvā dažādus pakalpojumus ieskaitot: iekārtu izvietošanu, statņu nomu u.c.

Šobrīd DEAC ir 2 datu centri un 5 klātienes punkti:

Finanšu rādītāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2021. gada apgrozījuma datiem, DEAC bija Latvijas TOP 1000 lielāko uzņēmumu vidū. Uzņēmuma apgrozījuma attīstība gadu gaitā bijusi sekojoša:[8]

Gads Apgrozījums, EUR milj.
2010 2,3
2011 3,3
2012 5,0
2013 8,0
2014 10,0
2015 7,5
2016 6,7
2017 7,4
2018 7,9
2019 8,6
2020 9,9
2021 9,5

Sniegtie pakalpojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «DEAC pērn dubultojis peļņu». db.lv. Skatīts: 2014-04-27.
  2. «Users appreciate DEAC's new platform». www.baltictimes.com (angļu). Skatīts: 2023-04-19.
  3. «DEAC Datu centrs "Grīziņkalns"». www.db.lv (latviešu). Skatīts: 2007-04-12.
  4. Latvijas Vēstnesis. «Par informācijas tehnoloģijām sekmīgam biznesam». periodika.lv, 2000. Skatīts: 2022-10-12.
  5. «Šveices investori iegādājas datu centru operatoru DEAC». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-12.
  6. «Datu centru operators DEAC ir realizējis zaļa biznesa koncepciju». www.deac.eu (latviešu). Skatīts: 2021-06-16.
  7. DEAC kopā ar Lietuvas DLC datu centriem apvienojas jaunā zīmolā Db.lv, 20.06.2024
  8. LURSOFT. «DIGITĀLĀS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS CENTRS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003455216 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2022-10-12. Skatīts: 2022-10-12.