Vārds darma esot patapināts no indoeiropiešu pirmvalodas saknes *dʰer- ("turēt").[6]Rigvēdā tas parādās ar n- galotni, dhárman-, ar vairākām nozīmēm, tā skaitā "kas nodibinājies, iesakņojies". Pārnestā nozīmē darma esot "atbalsts dievībām" un grieķu ethos esot semantiski līdzīgs.[7] Sanskritā lietvārds kļūstot tematiskais dharma- un esot etimoloģiski saistīts ar avestas dar- ("turēt"), latīņu frēnum un lietuviešu derė́ti un dermė.[8] Vēdiskajā sanskritā galotne esot tematiskā dhárma- (devanāgarī: धर्म). Pāli valodā esot lietojuši vārdu dhamma, bet mūsdienu indiešu valodās un izloksnēs drīzāk parādās dharm.
Speciālisti uzskata, ka nav viena vārda rietumu valodās, kas tulkotu vārdu darma.[9][10][11]Hinduismā darma esot fundamentāla rīcība, kas saskaņā ar kosmisko kārtību uzturot dzīvību.[12] Darma nozīmējot tiesības, pienākumus, likumus, uzvedību, tikumus un "pareizu dzīvošanu".[13] Vācu pazinējs Grassmann[14] tulkojot Rigvēdu, esot uzskaitījis septiņas atsevišķas darmas vārda nozīmes, bet tulks Karl Friedrich Geldner esot lietojis divdesmit dažādus vārdus, tā skaitā likums, kārtība, pienākums un ieradums.[15][16]Džainismādarma attiecas uz "džinas" mācībām par cilvēka morālo "transformāciju."[17]Sikhisma svētos Adi Granth rakstos dharm nozīmējot "taisnības ceļš" un aprakstīts, kā "darmas soģis" rūpējās par taisnīgumu.[18][19][20][21] Darma esot nemainīgs princips, kas regulējot pārmaiņas.[22] Indologu vārdnīcas[23] skaidro, ka dharma sākumā bija kosmiskais likums, noteikumi un rituāli, kas radīja Visumu no haosa, bet tikai vēlāk vēdās, upanišadās, purānās[24][25] un eposos darmas skaidrojums izvērsts.[26][27] Rietumu fenomenoloģija reizēm pielīdzināta darmai.[28][29]
Apgalvots, ka darma radusies kopā ar Vēdas mitoloģiju un saskaitīts, ka dharman lietots 63 reizes eposā Rigvēdā,[15][31] kur dievi rada Visumu no haosa, attur zemi no saules un zvaigznēm, uztur debess jumi un nostiprina kā kalnus, tā arī līdzenumus.[15][32] Tad Indra un citas dievības gādā par kārtību, stabilitāti un harmoniju.[15] Senajos rakstos darmai esot bijis rituālistiska vērtība un vienotības un likumības spēks.[33][34][35] Pazinējs Van Buitenen[36] skaidro, ka darmu bijis jāciena, lai uzturēt pasaules harmoniju un kārtību.[36][37]
Eposos Rāmajāna un Mahābhārata[38] darma esot praktiska morāle. Piemēram, eposa Rāmājana,[39] zemnieks uzdod valdniekam "pareizi" rīkoties. Darma kā morāle esot visu Rāmājanas varoņu dzīves un notikumu centrā,[40] kur personāžas apspriež ētisku rīcību un krietnais karalis tiek saukts ‘‘darmarādža.’’[41][42][43][44]
Jogs Pataņdžali esot norādījis, ka darma apzīmējot jogai piederošās "jamas" (ierobežojumus) un "nijamas" (normas),[45][46] tā skaitā nevardarbību (ahimsa), nemelošanu un nezagšanu.[47]Kāmasūtras sacerētājs Vātsjājana Mallānaga esot skaidrojis darmu ar antonīmuadharmu.[46][48] Darma kā pienākums un pareiza uzvedība un piemērotība ir ierakstīta Indijas traktātos (darmašastrās) par likumu un reliģiju.[49]
Darma kopā ar Budu un sanghu ir viena no "Trīs dārgumiem."[51] Paša Budas mācība reizēm arī saukta "budadarma" un Mahājānā sastāda "trīju patiesību" (trīs Budas ķermeņu) doktrīnu, pārstāvot tā saukto "darmakāja".[52] Attīstot doktrīnu par "pakārtoto izcelšanos" vai "atkarīgo rašanos" (paticca-samuppanna-dhamma) budistu mūki esot patapinājuši terminu darma.[53]Nāgārdžuna[54] un citi "vidus ceļa" budistu domātāji šķiet apšaubītu, vai darmai, kā apziņas mirklim, ir kāda neatkarīga eksistence,[55] jo budistu fenomenoloģija noliedz pastāvīgu dabu un velta Tripitakas trešo daļu (abhidhamma-pitaka) metafizikai.[56]Dzenbudismā darmai ir papildus nozīme saistībā ar autentisko mācību pārmantošanu, tā saukto "darmas transmisiju."[57][58]
Kandahāras tuvumā Afganistānā atrasts Maurjas imperatora Ašokas valdīšanas laika piemineklis uz kura, kā Rozetas akmenī, darmas doktrīnas iekaltas aramiešu un grieķu valodās.[59] Vācu indologs Paul Hacker apgalvojis, ka akmenī eusebeia,[37] kā arī citās budistu valdnieka Ašokas pavēlēs (ediktos)[60] lietotais grieķu eusebeia nozīmējot darma.[61]Eusebeia, sengrieķu: εὐσέβεια no sengrieķu: εὐσεβής, kas mūsdienās tulkots kā dievbijība vai godbijība (pietāte), arī nozīmējot garīgu briedumu un cienīgu attieksmi pret dzīvām būtnēm.[62] Ašokas edikti reizēm pieminēti strīdīgos rakstos par Indijas kultūras ietekmi uz Seno Grieķiju un hellēnismu.[63][64]
Ludo Rocher (2003), The Dharmasastra, Ch. 4, The Blackwell Companion to Hinduism,ISBN 978-0631215356
Alban G. Widgery, The Principles of Hindu Ethics, International Journal of Ethics, Vol. 40, No. 2 (Jan., 1930), pp. 232-245
↑[4]The Oxford Dictionary of World Religions, Dharma
↑skatīt:
* Albrecht Wezler, Dharma in the Veda and the Dharmaśāstras, Journal of Indian Philosophy, December 2004, Volume 32, Issue 5-6, pp 629-654* Johannes Heesterman (1978). ‘Veda and Dharma’, in W.D.O’ Flaherty (Ed.), The Concept of Duty in South Asia, New Delhi: Vikas, ISBN 978-0728600324, pp 80-95* K.L. Seshagiri Rao (1997), Practitioners of Hindu Law: Ancient and Modern, Fordham Law Review, Volume 66, pp 1185-1199
↑Hermann Grassmann, Worterbuch zum Rig-veda (German Edition), Motilal Banarsidass,ISBN 978-8120816367
↑ 15,015,115,215,3Paul Horsch - From Creation Myth to World Law: the Early History of Dharma, Journal of Indian Philosophy, December 2004, Volume 32, Issue 5-6, pp 423-448
Carl Cappeller (1999), Monier-Williams: A Sanskrit-English Dictionary, Etymological and Philologically Arranged with Special Reference to Cognate Indo-European Languages, Asian Educational Services, ISBN 978-8120603691, pp 510-512
↑purānas 1. Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem. [SV99]
↑skatīt:
*English translated version by Jarrod Whitaker (2004): Paul Horsch - From Creation Myth to World Law: the Early History of Dharma, Journal of Indian Philosophy, December 2004, Volume 32, Issue 5-6, pp 423-448; Original peer reviewed publication in German: Paul Horsch, ‘Vom Schoepfungsmythos zum Weltgesetz’, in Asiatische Studien: Zeitschrift der Schweizerischen Gesellschaft fur Asiankunde, Volume 21 (Francke: 1967), pp 31–61;
English translated version by Donald R. Davis (2006): Paul Hacker - Dharma in Hinduism, Journal of Indian Philosophy, Volume 34, Issue 5, pp 479–496; Original peer reviewed publication in German: Paul Hacker, ‘‘Dharma im Hinduismus’’ in Zeitschrift fur Missionswissenschaft und Religionswissenschaft 49 (1965): pp 93–106
"...the order and custom which make life and a universe possible, and thus to the behaviours appropriate to the maintenance of that order." citation in The Oxford Dictionary of World Religions
Britannica Concise Encyclopedia 2007
↑David Kalupahana. The Philosophy of the Middle Way. SUNY Press, 1986, pages 15–16
↑Joel Brereton (2004), Dharman in the RgVeda, Journal of Indian Philosophy, Vol. 32, pp 449-489
↑RgVeda 6.70.1, 8.41.10, 10.44.8, Karl Friedrich Geldner, Der Rigveda in Auswahl (2 vols.), Stuttgart; and Harvard Oriental Series, 33-36, Bd.1-3: 1951
↑Paul Horsch - From Creation Myth to World Law: the Early History of Dharma, Journal of Indian Philosophy, December 2004, Volume 32, Issue 5-6, pp 430-431
↑P. Thieme, Gedichte aus dem Rig-Veda, Reclam Universal-Bibliothek Nr. 8930, pp. 52
↑Dharma, The Columbia Encyclopedia, 6th Ed. (2013), Columbia University Press, Gale,ISBN 978-0787650155
↑ 36,036,1J. A. B. Van Buitenen, Dharma and Moksa, Philosophy East and West, Vol. 7, No. 1/2 (Apr. - Jul., 1957), pp 33-40
↑ 37,037,137,2Paul Hacker (1965), Dharma in Hinduism, Journal of Indian Philosophy, Volume 34, Issue 5, pp 479–496 (English translated version by Donald R. Davis (2006))
↑Daniel H. H. Ingalls, Dharma and Moksa, Philosophy East and West, Vol. 7, No. 1/2 (Apr. - Jul., 1957), pp. 43
↑Daniel H. H. Ingalls, Dharma and Moksa, Philosophy East and West, Vol. 7, No. 1/2 (Apr. - Jul., 1957), pp. 41-48
↑The Mahābhārata: Book 11: The Book of the Women Book 12: The Book of Peace, Part 1 By Johannes Adrianus Bernardus Buitenen, James L. Fitzgerald pg.124
Johann Jakob Meyer (1989), Sexual life in ancient India, ISBN 8120806387, Motilal Banarsidass, pp. 92-93
Raymond F. Piper (1954), In Support of Altruism in Hinduism, Journal of Bible and Religion, Vol. 22, No. 3 (Jul., 1954), pp. 178-183
J Ganeri (2010), A Return to the Self: Indians and Greeks on Life as Art and Philosophical Therapy, Royal Institute of Philosophy supplement, 85(66), pp. 119-135
↑Daniel H. H. Ingalls, Dharma and Moksa, Philosophy East and West, Vol. 7, No. 1/2 (Apr. - Jul., 1957), pp. 44-45; (Mahabharata 12.106.20)
↑sangha rel. 1. Mūku draudze (kopība) budismā — viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs. [IdV, RtV]
↑«Kagju kaya». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. martā. Skatīts: 2014. gada 6. aprīlī.
↑Lopez, Donald S. (2001), The Story of Buddhism, HarperCollins