Donava | |
---|---|
Izteka | Švarcvalde 48°05′44″N 08°09′18″E / 48.09556°N 8.15500°E |
Ieteka | Melnā jūra 45°13′03″N 29°45′41″E / 45.21750°N 29.76139°EKoordinātas: 45°13′03″N 29°45′41″E / 45.21750°N 29.76139°E |
Caurteces valstis | Vācija Austrija Slovākija Ungārija Horvātija Serbija Rumānija Bulgārija Ukraina |
Garums | 2860 km |
Iztekas augstums | 1078 m |
Ietekas augstums | 0 m |
Vidējā caurtece | 7 000 m³/s |
Baseina platība | 801 463 km² |
Donava Vikikrātuvē |
Donava (vācu: Donau, slovāku: Dunaj, ungāru: Duna, horvātu: Dunav, serbu: Дунав, rumāņu: Dunăre, bulgāru: Дунав, ukraiņu: Дунай) ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām. Sākas Švarcvaldē (Vācijā) un ietek Melnajā jūrā. Pie ietekas jūrā veido lielu deltu.
Nozīmīgs transporta ceļš, jo kanāli savieno Donavu ar Reinu, kas ļauj izveidot ūdenstransporta ceļu no Roterdamas ostas līdz Melnajai jūrai.
Senajos laikos Donava kopā ar Reinas upi mūsdienu Vācijas teritorijā galvenokārt kalpoja par Romas impērijas ziemeļu robežu, gar kuru bija izvietoti vairāki nocietinājumi un romiešu karaspēka vienības.
Trekninātas ir pietekas, kuru garums pārsniedz 500 km.
|