| |
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
800 000 - 2 000 000[1][2][3][4] | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Sīrija [5]-800,000[6]
Ārpus Tuvajiem Austrumiem ap 100 000[10] | |
Valodas | |
arābu, ivrits | |
Reliģijas | |
Islāms | |
Druzi jeb drūzi (arābu: درزي, derzī, daudzskaitlī دروز, durūz) ir arābu valodā runājoša etnoreliģiska[11] grupa Libānā, Sīrijā, Jordānijā un Izraēlā. Samērā lielas druzu kopienas pastāv arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Rietumāfrikā, Karību jūras piekrastē un citās valstīs. Šo kopienu pārstāvji pārsvarā ir emigrantu pēcteči.[12] Druziem ir bijusi liela nozīme Levantes vēsturē un politikā.[13]
Druzu reliģija ir monoteiska ābramiska reliģija, kas radusies no šiītu ismaīlisma novirziena un ietekmējusies no sengrieķu filozofijas, induisma un gnosticisma. Druzu svētie raksti iekļauj Veco un Jauno derību, Korānu, Platona filozofiskos tekstus un citus senu un pašu drūzu autoru darbus, t.sk. 11. gadsimta sākuma Ēģiptē rakstītās "Gudrības vēstules".[14] Druzi tic dvēseles nemirstībai un tās nepārtrauktai pārdzimšanai jaunos ķermeņos līdz saplūšanai ar noosfēru (jeb Vispārējo Saprātu) šī pārdzimšanu cikla beigās. Pāriešana druzu ticībā nav iespējama, par druzu var kļūt tikai tāds, kura vecāki ir druzi. Tiek uzskatīts, ka visas dvēseles, kuras gribēja pāriet druzu ticībā, to jau izdarīja pirmajos gadsimtos pēc šīs reliģijas rašanās. Druzi arī neizplata savu mācību un svētos tekstus ne tikai starp citām tautām, bet arī starp pašiem druziem, ieskatīdami tos par slepenām zināšanām, kuru publikācija un sekojošā dažāda iztulkošana radītu konfliktus un šķelšanos.[15][16] Tādēļ ap 90% druzu ir tikai vispārējs priekšstats par ticību, pie kuras viņi pieder.[17] Starp zinošajiem un nezinošajiem nav sabiedriskā statusa atšķirību, lai gan tādas ir zinošo iekšienē. Attiecībām ar valsti kopiena parasti ievēl īpašu šeihu, kurš visbiežāk ir kopienas reliģiskās tiesas galva.[18]
Druzu nosaukums cēlies no sludinātāja Muhameda Ismaila Naštakina ad-Darazī vārda, kuram 11. gadsimta sākumā bija liela loma druzisma atdalīšanā no ismaīlītiem. Ad-Darazī tomēr bija visai strīdīgi vērtēta personība, un liela daļa druzu novērtē viņa darbību kopumā negatīvi. Paši druzi šo vārdu kā pašnosaukumu nelieto un sauc sevi par muvahidūniem - Vienīgā Dieva ļaudīm.
Saskaņā ar druzu mācību, Ķīna ir mājvieta miljoniem "slepeno druzu".[19]
Druzi pamatā pieturas pie izolacionistiskas, bet miermīlīgas attieksmes pret citām reliģijām, no kurām tie daudz aizguvuši. Vēsturiski ievērojama daļa drūzu pārgājuši kristietībā, īpaši 19. gadsimtā. Līdz Izraēlas valsts nodibināšanai drūziem bija bieži konfliktējošas attiecības ar Tuvo Austrumu ebrejiem un Izraēlas valdība oficiāli atzina druzus kā īpašu ticību tikai 1957. gadā, tomēr kopīgā cīņa pret arābu agresiju uzlaboja attiecības un pašlaik druzi ir nozīmīgs spēks Izraēlas armijā, lai gan druzi joprojām ir slikti pārstāvēti citos Izraēlas varas orgānos.[20] Attiecības ar islāmu bijušas vissmagākās, jo musulmaņi druzus bieži vērtējuši kā atkritējus un mēģinājuši tos piespiest atteikties no saviem māņiem vai fiziski iznīcināt.[21] Piemēram, 2015. gadā Sīrijas islāmisti veica druzu slaktiņu Kalb Lozes ciematā, nogalinot ap 20 cilvēku.[22]
Total Population: 800,000
The total population of Druze throughout the world probably approaches one million.
It is believed there are no more than 1 million Druze worldwide; most live in the Levant.
The Druze world population at present is perhaps nearing two million;...
|