Elejas rajons
(1949—1956)
Centrs: Eleja
Izveidots: 1949. gadā
Likvidēts: 1956. gadā

Elejas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota 1949. gada 31. decembrī, apvienojot bijušā Jelgavas apriņķa Augstkalnes, Elejas, Jēkabnieku, Lielplatones, Lielvircavas (daļas), Sesavas, Vilces un Zaļenieku (daļas) pagastu un Bauskas apriņķa Svitenes pagasta teritorijas. Rajona centrs bija Eleja. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajons likvidēts 1956. gada 7. decembrī, tā teritoriju iekļaujot Auces, Bauskas un Jelgavas rajonos.[1]

Administratīvi teritoriālais iedalījums

Elejas rajonā dibināšanas brīdī ietilpa 17 ciema padomes:[2]

Teritoriālās izmaiņas

Uz likvidēšanas brīdi rajonā bija 1 strādnieku ciemats un 12 ciema padomes:

Rajonu likvidējot, Augstkalnes ciemu pievienoja Auces rajonam, Bērsteles un Svitenes ciemus — Bauskas rajonam, Elejas ciematu un Abgunstes, Ausmas, Elejas, Jēkabnieku, Lielplatones, Lielsesavas, Sesavas, Vilces un Zaļenieku ciemus — Jelgavas rajonam.

Atsauces

  1. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  2. Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums 1950. gadā, Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1950