Glivice | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Gliwice | |||
Glivices vecpilsēta | |||
| |||
Koordinātas: 50°17′31″N 18°40′02″E / 50.29194°N 18.66722°EKoordinātas: 50°17′31″N 18°40′02″E / 50.29194°N 18.66722°E | |||
Valsts | Polija | ||
Vojevodiste | Silēzijas vojevodiste | ||
Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
Pilsētas tiesības | 1250 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 133,88 km2 | ||
Augstums | 216 m | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 174 016 | ||
• blīvums | 1 466,7/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
gliwice | ||
Glivice Vikikrātuvē |
Glivice (poļu: Gliwice, vēsturiski arī Gleivica (vācu: Gleiwitz)) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz rietumiem no Katovices. Ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā. Sens tirdzniecības centrs. Viduslaikos alusdarīšanas centrs, bet kopš septiņpadsmitā beigām — dzelzs rūdas ieguves centrs.
Pie pilsētas — liela ogļu ieguves šahta. Glivicē atrodas kompānija Bumar-Łabędy S.A. — tanku un citas militārās tehnikas ražošana, kā arī Opel autorūpnīca (2011. gadā ražoja Opel Zafira). ASV kompānijas Tenneco amortizatoru rūpnīca. Glivices kanāls savieno pilsētu ar Odras upi pie Keņdzežinas-Kozles. Silēzijas Politehnikuma (Politechnika Śląska) galvenā mītne.
Viduslaikos, daļa no Polijas. 1683. gadā Polijas karaspēks, dodoties uz Vīnes kauju, gāja caur Glivicei, un Polijas karalis Jans III Sobieskis pilsētā apstājās. No 1871. līdz 1945. gadam ietilpa Vācijā. Otrā pasaules kara vēsturē pazīstama ar t.s. Gleivicas incidentu — uzbrukumu Gleivicas radiostacijai, tātad to var uzskatīt par pilsētu, kurā sākās Otrais pasaules karš. Pēc kara pilsēta tika piešķirta Polijai, vācu iedzīvotāji tika pārvietoti uz Vāciju, kamēr poļi palika. Pilsētā atrodas Glivices radiotornis — visaugstākā (118 m augsta) koka konstrukcija pasaulē.
Pilsētā atrodas Glivices "Piast" futbola klubs — Polijas čempions 2019. gada.
Glivicē dzimuši:
|