Jamal-402 Ямал-402 | |||||
KA veids | sakaru pavadonis | ||||
Operators | Gazprom kosmičeskie sistemy, Krievija | ||||
Izgatavotāji | Thales Alenia Space Francija Informacionnye sputnikovye sistemy , Krievija | ||||
Bāzes platforma | Spacebus 4000C3 | ||||
Starts | 08.12.2012. 13:13:43 UTC | ||||
Starta vieta | Baikonura 200/39 Kazahstāna | ||||
Nesējraķete | Proton-M/Briz-M, Krievija | ||||
Darbības ilgums | 11 gadi (prognoze pēc starta kļūmes)[1] | ||||
NSSDC ID | 2012-070A | ||||
SCN | 39022 | ||||
Masa | 5250 kg | ||||
Enerģija | saules baterijas, 10,8 kW | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Orbītas veids | GSO | ||||
Punkta koordinātas | 55° A | ||||
|
Jamal-402 (Ямал-402; zināms arī kā Yamal-402) ir Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskie sistemy sakaru pavadonis. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai Krievijas austrumu daļā, Eiropā, Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Indonēzijā.[2] Palaists 2012. gada decembrī. Nesējraķetes kļūmes dēļ pavadonim bija jāizmanto savi dzinēji, lai sasniegtu paredzēto orbītu.
Pavadonis izgatavots Francijas uzņēmumā Thales Alenia Space (TAS) uz platformas Spacebus 4000C3 bāzes. Tam uzstādīti 46 Ku joslas raidītāji.[2] Kosmiskā aparāta darbības laiks sākotnēji bija plānots 15 gadu, bet tiek rēķināts, ka tas samazināsies līdz 11 gadiem iztērētās degvielas dēļ, veicot papildu manevrus pēc starta kļūmes.[1]
2008. gada jūnijā Krievijas naftas un gāzes uzņēmums Gazprom izsludināja atklātu konkursu divu sakaru pavadoņu Jamal-400 izgatavošanai sava meitas uzņēmuma Gazprom (tagad Gazprom kosmičeskie sistemy) vajadzībām.[3] 2009. gada februārī līgums par šo pavadoņu izgatavošanu tika noslēgts ar Francijas uzņēmum Thales Alenia Space. Jamal-401 un Jamal-402 tiktu palaisti 2011. gadā ar nesējraķeti Ariane-5ECA.[4]
2010. gada sākumā līgums ar Thales Alenia Space tika izmainīts, iesaistot projektā Krievijas uzņēmumu Informacionnye sputnikovye sistemy (ISS). ISS kosmiskajam aparātam Jamal-402 piegādātu atsevišķus komponentus, bet Jamal-401 izgatavotu platformu (uz Ekspress-2000 bāzes) un TAS piegādātu sakaru aparatūru. Pavadoņi tiktu palaisti ar raķeti Proton-M/Briz-M 2012. un 2013. gadā.[5]
Jamal-402 palaists 2012. gada 8. decembrī 13:13:43 UTC ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma 200. laukuma 39. palaišanas iekārtas. Pavadonis no dzinējbloka Briz-M atdalījās četras minūtes agrāk par paredzēto laiku, līdz ar to zemākā orbītā nekā plānots. Lai sasniegtu ģeostacionāro orbītu, ar pavadoņa apogeja dzinēju veica četrus manevrus (sākotnēji plānoto divu vietā). Šīs operācijas realizēja Thales Alenia Space. 15. decembrī veikts pēdējais manevrs un sasniegta ģeostacionārā orbīta.[6]
2013. gada 8. janvārī tika paziņots, ka Jamal-402 beidzis izmēģinājumu un pārbaužu fāzi un ir nodots Gazprom kosmičeskie sistemy rīcībā. Pavadonis novietots ģeostacionārajā orbītā punktā 54,9° austrumu garuma.[6] Tur tas nomainīja Astra 1F, kuru Gazprom kosmičeskie sistemy nomāja no SES ASTRA kopš 2011. gada septembra.[7]
Krievijas izmeklēšanas komisija secināja, ka visticamāk dzinējbloka dzinēja trešās iedarbināšanas laikā tika bojāts turbosūkņa gultnis. Tas noveda pie tā, ka ceturtās iedarbināšanas laikā dzinējs priekšlaicīgi izslēdzās.[8]
Saistībā ar šo avāriju tika aizturēti plānotie Proton-M/Briz-M starti. Tos atsāka no 2013. gada marta beigām.
|