Jūdaisms
Ebreji
Ebreji Rabīniskais jūdaisms Ortodoksālais jūdaisms Reformētie ebreji Hasīdi Karaīti Samarieši Falaši
Pamatprincipi
Jūdaisma pamatprincipi Minjans Mesija jūdaismā Izredzētā tauta Halaha Kašruts Cedaka
Reliģiskie teksti
Tora Tanahs Talmūds Midraš Tosefta Mišna Šulhan aruh Sidurs Zohars Kabala
Pravieši
Jesaja Jeremija Ecehiēls
Svētās pilsētas
Jeruzaleme Safeda Hebrona Tiberija
Reliģiskās brīvdienas
Sabats Salīdzināšanas diena Roš Hašana Sukots Hanuka Purims Pesahs 9 Av
Ievērojami tēli
Ābrams Zāra Īzāks Rebeka Jēkabs Divpadsmit ciltis Mozus Sauls Dāvids Zālamans Elija
Ievērojami rabīni
Hillēls Šammajs Rabīns Akiva Jūda haNasi Maimonids Nahmanids Raši Viļņas gaons Ābrams Īzaks Kūks
Dzīves cikls
Apgraizīšana Bar Micva Sērošana
Reliģiskie amati
Rabīns Rebbe Mohels
Kulta vietas
Saiešanas telts Sinagoga Mikve Jeruzalemes templis
Kulta priekšmeti
Talits Tefilins Jarmulka Sefer Tora Mezuza Menora Šofars Četras garšviels Jads
Lūgšanas un dievkalpojums
Šma Amida Aleinu Kol Nidre Kadiš Ma Tovu Havdala
Kustības
Farizeji Antisemītisms Bunds Cionisms Haskala Musar
s d l

Kabala (ivritā: קבלה, angļu: Kabbalah) ir garīga mācība, kas radusies no ļoti senas mistiskas tradīcijas, ko tās lietpratēji gadu tūkstošiem mutiskā veidā nodeva nelielam skaitam īpaši izraudzītu mācekļu. Ebreju valodā ar jēdzienu קבלה sākotnēji tika saprasta "piegādāšana, pārņemšana un tālāknodošana". Ar laiku arī ebreju svēto rakstu (Toras) apslēpto zināšanu kopēji tika saukti par Ba’ale Ha-Kabbalah (בעלה הקבלה) vai Mekuballim (מקובלים), no šiem vārdiem pakāpeniski izveidojās jauns vārds "Kabala".

Kabalas studiju mērķis ir panākt īstenības vienotību sajūtās un apziņā, dziļāk izprast dzīves un pasaules likumsakarības, kas ļautu cilvēkam, tautai un cilvēcei pareizi orientēties parādību norisēs.

Kabalistiskās tradīcijas pamatā ir nepastarpinātas Dieva izpratnes meklējumi. Pēc kabalistu uzskata Dievam piemīt viss, ko tas ir radījis visumā un cilvēkā. No tā rodas uzskats par Augšējā un Apakšējā abpusējo atbilstību, kas izpaužas kā Kabalas pamatideja par mikrokosmu un makrokosmu. Tātad visa "apakšējā" pasaule ir veidota pēc "augšējās" pasaules parauga un katrs cilvēks pats par sevi ir Visuma samazināts attēls. Līdz ar to cilvēka ķermenis iegūst universālu nozīmi, jo tā norises atspoguļo norises visuma radītājā. Cilvēks, kaut arī nepilnīgs, ir veidots pēc dievišķā pirmcilvēka Ādama Kadmona parauga. Bezgalīgajam un mūžīgajam Dievam ir nepieciešams cilvēks kā starpnieks, lai tas ar desmit garīgo spēku palīdzību varētu īstenot savu dievišķo varu. Šīs desmit dievišķās izpausmes sauc par garīgajām sfērām jeb cipariem (ivritā סְפִירוֹת – „sefirot“). Tās sarežģītā mijiedarbē veido Dzīvības koku (ivr.: Ez Chajim), kas citur tiek saukts arī par Pasaules koku, cauraužot visus īstenības līmeņus. Pasaules koks un ar to saistītais cilvēks atveido Visuma organismu. Šī atbilstība starp cilvēku un dievišķo universālo sistēmu veido pamatu dievišķā un cilvēciskā līmeņa savstarpējās mijiedarbības potenciālam – cilvēku nepārtraukti iespaido universālās norises, tomēr arī viņš var tās iespaidot. Uz tā balstās kabaliskā vārdu maģija, kas apgalvo, ka vārdu izrunāšana noteiktā veidā iespaido to, ko tie apzīmē. Ar īpašas tehnikas palīdzību var apzināti un kontrolēti ieiet ekstāzes stāvoklī, kad Es spēj iziet no ķermeņa. Kabaliskajai pieredzei ir jānojauc robeža starp subjektu un objektu. Tiek teikts, ka kabalists izlaužas caur mūri, kas ir "cietāks par dimantu" un izdzīvo vienotības sajūtu ar Visumu. Pastāv dažādas Kabalas skolas un daudzi pamatteksti, tomēr nav vienotas dogmatikas vai vispārīgas kabaliskas mācības. Kabala ir apzīmējums vienotai metodei, kas ir adaptējama dažādiem laikmetiem un dažādām kultūrām.

Sefirot ir daudzskaitļa forma ebreju vārdam „sefira”, kura sākotnējā nozīme ir bijusi „cipars”. Tajā var atrast arī grieķu vārda „sfēra” izcelsmi, ar ko sākotnēji tika saprasts "Debesu jums" tā ezotēriskajā nozīmē, t.i., kā dievišķo parādību mājvieta. Šo šķietami nesaistīto jēdzienu kopīgā izcelsme visticamāk ir saistīta ar Pitagora mācību par ciparu un dabas parādību maģisko vienotību. Dzīvības koks tiek attēlots ar desmit sfērām un 22 savienojošām līnijām. Sfēras raksturo cipari un vārdi, bet savienojošās līnijas – 22 ebreju alfabēta burti. Pirmo reizi Dzīvības koka un sfēru zīmējumi un apraksti ir atrodami vienā no senākajām Kabalas grāmatām Sefer Jezirah (ivr.: „Veidošanas grāmata“), kas radusies vēl pirms mūsu ēras 6. gadsimta. Dzīvības koka struktūras pamatā ir ciparu secība no 1 līdz 10 (1 = Kether, 10 = Malchuth), ar kuriem saistītās sfēras veido pretējo parādību saskarsmes dinamisku modeli, kas uz viduslīnijas veido līdzsvaru. Šo pasaules modeli teorētiskie kabalisti lieto meditācijām, bet praktiskie kabalisti – maģiskām darbībām. 10 sfērām tiek sistemātiski piekārtotas laicīgās un garīgās pasaules parādības, ieskaitot krāsas, formas, burtus, ķermeņa daļas, Toras jēdzienus, eņģeļus utt. Ar mērķi padziļināt gara un dvēseles spējas, prasmīgs kabalists spēj savienot šajā modelī visus iespējamos elementus, notikumus un pieredzējumus.

1. Kether (kronis)
2. Chochmah (gudrība, viedums, izmanība)
3. Binah (ieskats, sapratne, analītiskās spējas)
4. Chesed (mīlestība, žēlastība, labvēlība)
5. Gewurah (spēks, vara, uzvara, taisnīgums)
6. Tiphereth (slava, greznība, skaistums)
7. Nezach (ilgums, stabilitāte, uzvara; slava, spožums, asinis, sula)
8. Hod (greznums, spožums, majestātiskums)
9. Jesod (dibināšana, pamats, pamatakmens, princips)
10. Malchuth (karaļvalsts, valdīšana, karaliskā cieņa, valdība).

• Heichalot ("Debesu pilis") – tekstu kopa, kas aptver Hekhalot Rabbati, Hekhalot Zutarti, Shiur Komah, trīs Khanokh no 6. gadsimta un vēl simtiem mazāku dokumentu vai to fragmentu. Šī žanra sacerējumi apraksta veidus, kā pacelties Dieva "debesu pilīs" un saistīties ar eņģeļu gariem, iegūstot to palīdzību.
• Sefer Yetzirah („Veidošanas grāmata“) – viens no Kabalas pamatavotiem, par tā autoru leģendāri tiek uzskatīts ebreju ciltstēvs Ābrahams. Pirmie komentāri par to ir saglabājušies no 10. gadsimta, tomēr teksta analīze liecina par daudz senāku tā izcelsmi no mūsu ēras 2.–6. gadsimta. Grāmata ir pamatā veltīta Visuma struktūrai, kas tiek sadalīts 32 "gudrības jomās", ko raksturo 10 cipari jeb "sfēras" un 22 ebreju alfabēta burti. 10 sfēras ietver trīs pamatelementus un septiņus ģeometriskus elementus – 6 telpiskos virzienus un centru. Alfabēta burti ietver 3 mātes burtus, 7 dubultburtus un 12 parastos burtus. Tādējādi izveidotā kompleksā ciparu-burtu struktūra ļauj kodētā veidā aprakstīt dažādas dabas parādības, sākot no kalendāra cikliem un beidzot ar intelektuālajiem fenomeniem.
• Sefer Bahir ("Apgaismība") – pirmo reizi Provansā 1176. gadā publicēts teksts, kas jau ietver būtiskākos Kabalas uzskatus. Kaut arī tas tiek piedēvēts rabīnam Nehunya ben Ha-Kana, 1. gadsimta Talmūdistam, tomēr galīgais teksts ir sarakstīts viduslaiku Eiropā. Par tā autoru tiek uzskatīts rabīns Īzaks Aklais (Ichaks Ha-Ivvers).
• Sefer Chasidim ("Dievbijīgo grāmata") – vācu ebreju hasīdu kustības galvenais teksts no 12. gadsimta, par kura autoru tiek uzskatīts rabīns Jūda ben Zamuels no Regensburgas.
• Ezrat Adonai – komentārs par Bezgalīgo un par desmit sfērām, ko sarakstījis Azriēls no Žironas.
• Sefer Raziel HaMalakh ("Eņģeļa Raciēla grāmata") – astroloģisks un maģisks teksts, ko piedēvē Eliazāram no Vormsas – vācu ebreju piētistam un kabalistam.
• Sefer HaZohar („Mirdzuma grāmata“) – visslavenākais un pilnīgākais Kabalas teksts, kuru sacerējis Mozus no Leonas viduslaiku Spānijā. Tas veidots kā komentārs Torai, kuru pats autors ir piedēvējis 2. gadsimtā dzīvojušajam rabīnam Simonam bar Johai. Tajā jaušama ne tikai Toras, bet arī Talmūda, Sefer Yetzirah, Sefer Bahir un citu rabīnisko tekstu elementi.
• Pardes Rimonim ("Granātābolu dārzs") – apjomīgs Mozus Kordovero sacerējums no 16. gadsimta, kas ietver Sefer HaZohar interpretāciju.
• Etz Hayim ("Dzīvības koks") – rabīna Īzaka Luria jeb Ari mācība, ko sarakstījuši viņa skolnieki 16. gadsimtā
• Orot – rabīna Ābrama Īzaka Kūka uzskatu apkopojums, kas blakus politiskajiem un ētiskajiem tekstiem ietver arī viņa Kabalas mācības elementus.
• Sulam ("Kāpnes") – savā būtībā ir Sefer HaZohar tulkojums no aramiešu valodas ebreju valodā, ko publicējis rabīns Jehuda Leibs Ašlags 1943. gadā, ietverot plašus komentārus.
• Talmud Eser HaSfirot ("Pētījums par desmit sfērām") – komentārs par Ari mācību, ko sarakstījis rabīns Jehuda Leibs Ašlags.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kabala.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Rabīna Laitmana ievads Kabalas mācībā (latviski)
• Kabalas definīcija, (angliski)
• Kas ir un kas nav Kabala?, (angliski)
• Ebreju enciklopēdija par Kabalu. (angliski)
• Izraēlas Košera kabalistu mājas lapa Arhivēts 2007. gada 13. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• Kabalisko tekstu krājums (angliski)
• Kabalistu mājas lapa (vāciski)
• Interaktīvais dzīves koks (vāciski) (angliski)