Kokogles ir koksnes pārogļošanās gala produkts, kas rodas, karsējot koksni bez gaisa piekļuves, pirolīzes procesā. Ogļu struktūru nosaka pirolīzes procesā izmantotā temperatūra (parasti no 450 līdz 550 °C). Kokogles bieži tiek izmantotas grilēšanā, tāpēc tās dažreiz tiek sauktas arī par griloglēm.

Lielāko daļu no kokoglēm veido ogleklis (no 80% līdz 92%), vēl nozīmīga daļa ir slāpeklis (4,0%–4,8%) un skābeklis (5%–15%).^[1] Kokogļu blīvums ir atkarīgs no izmantotās koksnes, piemēram, egļu kokogļu blīvums ir 260 kg/m³, bet bērzu kokoglēm blīvums ir 380 kg/m³. Tā kā kokogles ir porainas (porainums 75%–80%), tad patiesais kokogļu blīvums ir 1430 kg/m³.^[1] Kokogļu īpatnējais sadegšanas siltums ir no 319,5 līdz 349,0 MJK/kg.^[1]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kokogles.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)