Ksilofons (grieķu: ξύλον, xylon — ‘koks, koksne’, φωνή, phōnē — ‘skaņa’) ir sitamais mūzikas instruments. Instruments sastāv no koka plāksnītēm, kas iedobtas no apakšas, sakārtotas divās—četrās rindās. Plāksnītes ir hromatiski noskaņotas. Pa tām sit ar divām koka vālītēm.[1]
Mūzikas instruments, iespējams, cēlies Dienvidaustrumu Āzijā vai Okeānijā. Eiropā pirmoreiz pieminēts 1511. gadā. Ksilofonam ir vairāki paveidi. Tie ir dažāda lieluma.[1]
|
|---|
| Sitamie instrumenti ar
noteiktu skanējuma augstumu |
- Glockenspiel
- Ksilofons
- Ksilorimba
- Marimba
- Mazā bunga
- Timpāni
- Vēja zvans
- Vibrafons
|
|---|
| Sitamie instrumenti ar
nenoteiktu skanējuma augstumu |
- Clash cymbals
- Bongo
- Bungas
- Džembe
- Gongs
- Govs zvans
- Kahons
- Kastaņetas
- Koka kastīte
- Kongas
- Lielā bunga
- Marakass
- Pandeira
- Svilpe
- Šeikeri
- Šķīvis
- Trīdeksnis
- Trīsstūris
- Veļas dēlis
- Zvārgulis
|
|---|
| | Citas perkusijas | |
|---|
| | Perkusijas grupas | |
|---|
| Sitamo instrumentu saraksts |
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ksilofons.