Lakstaugs vai zālaugs ir viena no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst. Atkarībā no dzīves ilguma, lakstaugi var būt:

• viengadīgi (dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu);
• divgadīgi (dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus. Pirmajā parasti attīstās veģetatīvie orgāni, otrajā arī reproduktīvie orgāni);
• daudzgadīgi (aug ilgāk nekā 2 gadus).

Sarunvalodā par lakstaugiem sauc mauriņu, zālāju veidojošos augus. Taču pie tiem pieder arī dilles, pētersīļi, ķimenes, piparmētras, baziliks, ķiploki, kumelītes, salvija, ceļmallapas, lavanda un citi augi. Šie augi ir vieni no visātrāk augošajiem augiem, šie augi ir pirmie, kas sāk augt cirsmās un mežos pēc ugunsgrēkiem. Starp zālaugiem ir ļoti daudz tādu augu, kas ir lietojami cilvēka uzturā. Zālaugu augstums svārstās no pāris milimetriem līdz vairākiem metriem. Vairāki augi izaug vairāku metru garumā, piemēram, dažādi banānkoku un bambusu veidi, neskatoties uz stumbru pārkoksnēšanos, tie pieder pie zālaugiem.^[1] Lakstauga pretstats ir kokaugs.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lakstaugs.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)