| |||||||||||||||
|
Linards Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš, dzimis 1922. gada 13. oktobrī, miris 1963. gada 30. jūlijā) bija trimdas latviešu dzejnieks.
Bērnību un jaunību Linards Tauns pavadīja Rīgas nomalē Anniņmuižā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar brāli Tālivaldi devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja pie zemniekiem un dažādus gadījuma darbus netālu no Frankfurtes pie Mainas, tad Silēzijā, Gerlicas pilsētā, Memingenē. 1946. gadā sāka publicēties trimdas latviešu presē. 1950. gadā pārcēlās uz Ņujorku, strādāja par burtlici tipogrāfijā un redaktoru “Latvju Žurnāla” redakcijā. 1950. gadu vidū Linards Tauns kopā ar Gunaru Saliņu kļuva par vadošo personību latviešu dzejnieku un mākslinieku grupā “Elles ķēķis”.[1]
Dzīves laikā publicēts tikai viens Tauna dzejoļu krājums - "Mūžīgais mākonis" (1958). Pēc viņa nāves Gunars Saliņš sakārtoja un izdeva pārējos Tauna dzejoļus krājumā "Laulības ar pilsētu" (1964).
Savu pseidonīmu Tauns esot izvēlējies pēc ezera Piebalgā, Vidzemes augstienē (sk. Tauns), kas pēc teikām reiz lidojis gaisos kopā ar citiem ezeriem.[2]
Vairāki komponisti sacerējuši dziesmas ar L. Tauna dzeju. Grupas "Pērkons" repertuārā 1991. gadā bija Jura Kulakova dziesma "Krāsaini tērpi, puķes un lūpas" un Jura Sējāna dziesma "Un aizlido tērpa putni". Aivara Hermaņa dziesmas Ievas Akurateres izpildījumā apkopotas albumā "Plīvošana ar pilsētu" (1997). Laila Saliņa sarakstījusi dziesmas ar L. Tauna vārdiem izrādei "Elles ķēķis. Ņujorka-Latvija" (2018).
2022. gada maijā un jūnijā notiek Tauna simtgadei veltītais "Punctum" festivāls.
|