Ludvigsluste | ||
---|---|---|
Ludvigslustes pils | ||
| ||
Koordinātas: 53°19′27″N 11°29′43″E / 53.32417°N 11.49528°EKoordinātas: 53°19′27″N 11°29′43″E / 53.32417°N 11.49528°E | ||
Valsts | Vācija | |
Federālā zeme | Mēklenburga-Priekšpomerānija | |
Apriņķis | Ludvigslustes-Parhimas apriņķis | |
Pilsētas tiesības | 1876 | |
Platība | ||
• Kopējā | 78,30 km2 | |
Augstums | 36 m | |
Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
• kopā | 12 270 | |
• blīvums | 157,3/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa | http://www.stadtludwigslust.de/ | |
Ludvigsluste Vikikrātuvē |
Ludvigsluste (vācu: Ludwigslust) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes.
Dibināta 1724. gadā, kad Mēklenburgas-Šverīnes hercogs Kristiāns Ludvigs II šeit sāka celt medību pili. No 1765. līdz 1837. gadam Ludvigsluste bija Mēklenburgas-Šverīnes hercogistes galvaspilsēta. Rezidence atradās no 1772. līdz 1776. gadam celtajā Ludvigslustes pilī. 1806. gada 21. jūnijā Ludvigslustē notika Dānijas karaļa Kristiāna VIII kāzas ar Mēklenburgas-Šverīnes hercogieni Šarloti Frederiku. 1835. gadā šeit notika pirmais Frīdriha fon Flotova operas atskaņojums. Otrā pasaules kara laikā pilsētas pievārtē atradās Vebelinas koncentrācijas nometne. Kara beigās pilsētu ieņēma angļi, vēlāk ASV karaspēks. Tomēr pēc vairākiem mēnešiem pilsēta nokļuva PSRS okupācijas zonā, un vēlāk VDR.
Ludvigslustē dzimuši:
|