Martins Heidegers Martin Heidegger Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 26. septembrī Meskirhe, Vācijas impērija, (tagad  Vācija) Miris 1976. gada 26. maijā (86 gadi) Meskirhe,  Vācija Tautība vācietis

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija fenomenoloģija, eksistenciālisms, hermeneitika Nozīmīgas idejas esamība, Heidegera terminoloģija Galvenās intereses ontoloģija, metafizika, māksla, sengrieķu filozofija, valoda, dzeja Alma mater Freiburgas Universitāte Skolotājs Edmunds Huserls, Nikolajs Hartmanis, Henrihs Rikerts Skolnieks Gadamers, Markūze, Ārente Ietekmējies no Anaksimandrs, Hērakleits, Platons, Parmenīds, Aristotelis, Kants,Hēgelis, Kirkegors, Helderlins, Šellings, Nīče, Diltejs, Brentano, Huserls, Rilke, Trakls, E. Jungers Ietekmējis L. Štrauss, Sartrs, Markūze, Gadamers, Lakāns, Rikērs Nozīmīgi darbi "Esamība un laiks" (Sein und Zeit, 1927) "Kants un metafizikas problēma" (Kant und das Problem der Metaphysik, 1929) Valoda vācu valoda

Martins Heidegers^[1] (vācu: Martin Heidegger; dzimis 1889. gada 26. septembrī, miris 1976. gada 26. maijā) bija vācu filozofs, viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1889. gadā Meskirhē, Bādenē-Virtembergā, mucenieka ģimenē. Studēja Freiburgas Universitātē, kur bija Edmunda Huserla asistents. Vēlāk Marburgas un Freiburgas universitāšu profesors. 1928. gada septembrī pēc Herdera institūta profesora Kurta Štafenhāgena ielūguma profesors Heidegers viesojās Rīgā un Melngalvju nama zālē nolasīja priekšlasījumu ciklu par Kanta "Tīrā prāta kritiku" un laikmetīgo filozofiju.^[2]

Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā Heidegers iestājās NSDAP un viņu nozīmēja par Freiburgas Universitātes rektoru. Par sadarbību ar nacistiem pēc kara viņu atbrīvoja no akadēmiskajiem amatiem. Pēc ilgstošas izmeklēšanas 1949. gadā Heidegeru oficiāli atzina par nacistu "līdzskrējēju" (vācu: Mitläufer), kam nav piemērojama kriminālvajāšana.

1950. gadā viņš kā emeritēts profesors atsāka lasīt lekcijas Freiburgas Universitātē līdz 1958. gadam, pēc īpašiem uzaicinājumiem līdz 1967. gadam.

Miris 1976. gadā savā dzimtajā pilsētā Meskirhē.

Uzskati

Heidegers iziet no Huserla fenomenoloģijas, cenšoties to veidot tālāk metafizikas garā. Heidegers pētī konkrēto eksistējošo, nevis abstrakto un un jēdzieniski tveramo esošo; viņa filozofija ir eksistences filozofija. Atziņa nav esošā iegūšana (Haben des Seins), bet esošā jēga (Sinn des Seins). Esošais vienmēr ir laicīgs, nedalāmi saistīts ar laiku.^[1]

Svarīgākie darbi un rakstu apkopojumi

• 1921/1922: Phänomenologische Interpretationen zu Aristoteles. Einführung in die phänomenologische Forschung.
• 1927: Die Grundprobleme der Phänomenologie.
• 1927: Sein und Zeit.
• 1929/1930: Die Grundbegriffe der Metaphysik. Welt — Endlichkeit — Einsamkeit.
• 1929: Kant und das Problem der Metaphysik.
• 1934—1935: Hegel, Rechtsphilosophie.
• 1936—1968: Erläuterungen zu Hölderlins Dichtung.
• 1935—1946: Holzwege.
• 1935/1936: Der Ursprung des Kunstwerkes.
• 1936—1946: Nietzsche I und II.
• 1936—1953: Vorträge und Aufsätze.
• 1936—1938: Beiträge zur Philosophie (Vom Ereignis).
• 1938/1939: Besinnung.
• 1951—1952: Was heißt Denken?
• 1953: Die Technik und die Kehre.
• 1919—1961: Wegmarken.
• 1955—1956: Der Satz vom Grund.
• 1955—1957: Identität und Differenz.
• 1950—1959: Unterwegs zur Sprache.
• 1959: Gelassenheit.
• 1910—1976: Aus der Erfahrung des Denkens.
• 1910—1976: Reden und andere Zeugnisse eines Lebensweges.

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Martins Heidegers.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Martins Heidegers portālā Satori.lv
• Vācu Heidegera biedrības mājas lapa. (vāciski)

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Martīns Heidegers