Ringolds Balodis | |
---|---|
Ringolds Balodis 2014. gadā | |
12. Saeimas deputāts | |
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vadītājs | |
Amatā 2008. gada 6. jūnijs — 2013. gada septembris | |
Priekštecis | Jānis Endziņš |
Pēctecis | Guna Paidere |
| |
Dzimšanas dati |
1966. gada 9. janvārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Saulkrastu novads, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija |
Tautas partija (1998-2008) Nacionālā apvienība (2018-2022) Latvija pirmajā vietā (kopš 2022) |
Profesija | jurists |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Ringolds Balodis (dzimis 1966. gada 9. janvārī Rīgā) ir latviešu jurists un politiķis, tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors un bijušais Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. Vadījis Uzņēmumu reģistru. Darbojas politikā, bijis 12. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas "No sirds Latvijai" saraksta, pēc tam bijis Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" biedrs. 2022. gada sākumā pievienojies partijai "Latvija pirmajā vietā".
Dzimis Rīgā. Skolas gaitas sācis 1973. gadā Mērsraga vidusskolā, Talsu rajonā. No 1981. gada mācījies Rīgas 66. vidusskolā, kuru pabeidza 1984. gadā. Nākamajā gadā iesaukts Padomju armijā obligātajā militārajā dienestā, dienējis desanta karaspēkā Ungārijā līdz 1987. gadam. Nodarbojies ar karatē, 1990. gadā pēdējā LPSR karatē čempionātā uzvarēja smagajā svarā un ieguva čempiona titulu. Vēlāk dienējis 1. Policijas bataljonā.
No 1989. līdz 1994. gadam studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, tiesību zinātnes specialitātē. Tiesību zinātņu maģistra grādu ieguvis 1997. gadā. 1996. gadā sāka strādāt par Tieslietu ministrijas departamenta direktoru (līdz 1999. gadam). Paralēli darbam tieslietu sistēmā studēja LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā un strādāja par pasniedzēju (2001. gadā ieguva tiesību zinātņu doktora grādu (Dr.iur.)), 2002. gadā ievēlēts par docentu, 2004. gadā par asociēto profesoru, bet 2009. gadā par profesoru.
No 1996. līdz 2000. gadam R. Balodis strādājis Tieslietu ministrijā par departamenta direktoru. No 2000. līdz 2004. gadam — par Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieku.
No 2003. līdz 2014. gadam R. Balodis bija LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. R. Balodi Tautas partija 2007. gadā nominēja par Tiesībsargu, taču vairākuma atbalstu viņš neguva. No 2007. gada Zinātnes padomes eksperts tiesību zinātnēs un Eiropas Valsts un Baznīcas konsorcija loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam Uzņēmumu reģistra vadītājs, galvenais valsts notārs. Kopš 2008. gada ir Latvijas Republikas Satversmes komentētāju kolektīva zinātniskais vadītājs (šobrīd izdotas četras grāmatas, kurās komentēts ir Satversmes ievads un sešas Satversmes nodaļas — I, III, IV, VI, VII un VIII). No 2013. līdz 2014. gadam Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks, Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs. No 2011. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. 2013. gadā, vēloties popularizēt Latvijas nacionālās tiesību sistēmas savdabību un līdz ar to veicināt sabiedrībā veselīgu nacionālo pašlepnumu, izveidoja Tiesību zinātņu pētniecības institūtu.[1] Kopš 2014. gada Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs.
R. Balodis ir vairāk kā 100 zinātnisko publikāciju, kas galvenokārt veltītas konstitucionālajām un cilvēktiesībām, autors. Zinātniskie pētījumi publicēti Latvijā un ārvalstīs, tajā skaitā ASV, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Spānijā, Grieķijā, Francijā, Polijā, Izraēlā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā.
1998. gadā R. Balodis iestājies Tautas partijā. No tās saraksta 2002. gadā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, bet nav ievēlēts.
2013. gadā R. Balodis bija Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa padomnieks.
2014. gadā R. Balodis, nebūdams partijas biedrs, no Ingunas Sudrabas partijas "No sirds Latvijai" saraksta ievēlēts 12. Saeimā. Protestēdams pret I. Sudrabas vadības stilu, Oligarhu parlamentārās izmeklēšanas komisiju vadot, izstājas no frakcijas un vēlāk, 2018. gada maijā, kļuva par Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" biedru.[2]
Saeimā darbojies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Šobrīd Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis.
12. Saeimas laikā vadīja Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupu Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai,[3] kā arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likuma grozījumu saskaņošanas komsiiju. Bijis Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs.
2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", taču netika ievēlēts.
2020. gada nogalē R. Balodis pretendēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, taču netika ievēlēts.
2022. gada februārī R. Balodis pievienojies Aināra Šlesera izveidotajai partijai "Latvija pirmajā vietā", no kuras saraksta kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās,[4] tomēr netika ievēlēts. Pēc Saeimas darba sākuma kļuva par deputāta Kristapa Krištopana padomnieku. 2023. gadā ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.[5]
|
|