Smiltenes novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Smiltene | |||||
Kopējā platība:[1] | 1 801,3 km2 | |||||
• Sauszeme: | 1 764,6 km2 | |||||
• Ūdens: | 36,8 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 17 697 | |||||
Blīvums (2024): | 10,0 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs (2021.): | Astrīda Harju (pienākumu izpildītāja) (Jaunā Vienotība) | |||||
Mājaslapa: | smiltenesnovads | |||||
Smiltenes novads Vikikrātuvē |
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Smiltenes novads, Apes novads un Raunas novads. Robežojas rietumos ar Cēsu novadu, dienvidos ar Gulbenes novadu, austrumos ar Alūksnes novadu un ziemeļos ar Valmieras un Valkas novadiem, kā arī Igaunijas Valgas un Veru apriņķiem. Novada centrs atrodas Smiltenes pilsētā.
Apes pagasts, Apes pilsēta, Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Drustu pagasts, Gaujienas pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Raunas pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Trapenes pagasts, Variņu pagasts un Virešu pagasts.
Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Dienvidos un dienvidrietumos atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraine, ziemeļdaļā un dienviddaļā attiecīgi tās pašas augstienes Aumeisteru paugurvalnis un Augšgaujas pazeminājums, ziemeļos Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenums, austrumos Vidusgaujas zemienes Trapenes līdzenums, galējos austrumos Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraine. Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē augšdevona Franas stāva, bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Dārzciems, Dzeņi, Ape), māls (Trapene), smilts un grants (Brutuļi), kūdra (Melnsalas-Kaulezera purvs).[3]
Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar minimumu vidusdaļā.[3]
Novads pilnībā ietilpst Gaujas baseinā.[3] Lielākās upes — Gauja un tās pietekas:
Lielu ezeru novadā nav, augstienēs daudz nelielu ezeru, tai skaitā Juveris (0,8 km²) un Lizdoles ezers (0,5 km²).
Novada centrā Gaujas apkaimē atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja (tai skaitā Virešu dabas liegums). Ziemeļos dabas liegumi Melnsalas purvs, Sloku purvs, Lepuru purvs, Tetersalas meži, Melnupes meži, rietumos Raunas Staburags, vidusdaļā Mežole, Launkalne, Rauza un Šepka, austrumos daļa no Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus.
Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 10. gadsimtā tās pamatā bija latgaļi un igauņi. Vēlāk sāka iezīmēties latgaļu pārsvars.[5] 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta Tālavai Gaujas kreisajā krastā un Atzelei labajā, paša novada teritorijā lielu pārvaldes centru nebija.[5]
Pēc iekarotās Livonijas sadalīšanas novada dienvidi un rietumi nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā, ziemeļi un austrumi — Livonijas ordeņa pakļautībā. Ordeņa komtura pils bija Gaujienā, bīskapa pilis — Smiltenē un Raunā.[5]
Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.
Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads nonāca Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[7][8] |
---|---|---|---|---|
1. | Smiltene | Pilsēta | — | 5397 |
2. | Rauna | Ciems | Raunas | 1218 |
3. | Ape | Pilsēta | — | 847 |
4. | Palsmane | Ciems | Palsmanes | 560 |
5. | Gaujiena | Ciems | Gaujienas | 501 |
6. | Variņi | Ciems | Variņu | 401 |
7. | Grundzāle | Ciems | Grundzāles | 366 |
8. | Silva | Ciems | Launkalnes | 346 |
9. | Trapene | Ciems | Trapenes | 344 |
10. | Drusti | Ciems | Drustu | 264 |
Smiltenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[9] | ||||
---|---|---|---|---|
Latvieši (16607) | 92.7% | |||
Krievi (592) | 3.3% | |||
Ukraiņi (182) | 1.0% | |||
Baltkrievi (154) | 0.9% | |||
Poļi (115) | 0.6% | |||
Igauņi (40) | 0.2% | |||
Lietuvieši (32) | 0.2% | |||
Čigāni (16) | 0.1% | |||
Ebreji (3) | 0.0% | |||
Cita un neizvēlēta (168) | 0.9% |
Novadu visā garumā šķērso Vidzemes šoseja (A2).
|