Šis raksts ir par liturģisku terminu. Par grieķu alfabēta burtu skatīt rakstu Stigma (burts).

Stigma (grieķu valodā- stigma, "dūriens") — rētas, brūces, zīmes rokās un kājās uz dzīva cilvēka miesas, kas atgādina Kristus rētas.^[1]

• Tās asiņo un sāp, sevišķi piektdienās.
• Vēsturiskos avotos Svētais Pāvils ir teicis:"Turpmāk man lai neviens nedara nepatikšanas. Es nēsāju savā miesā mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu zīmes".^[2]
• Svētajiem bijušas divējādas Kristus ciešanu zīmes - vieniem redzamas, citiem neredzamas, kuri jutuši tikai sāpes šajās vietās.
• Ar stigmatiem bija apveltīti ārkārtīgi dievbijīgi cilvēki.
• Kad kristiešiem sāka parādīties stigmas, nav noskaidrots; taču Jaunās derības rakstos Jāņa evaņģēlijā, 20. nodaļā par to ir runāts (kad Jēzus pārliecina neticīgo Tomu)

• Kopā reģistrēta 321 stigmatizēta persona, starp kuriem kā piemēri minami-
  • Svētais Asīzes Francisks (1182-1226)
  • Svētā Katrīna no Sjēnas (1347-1380)
  • Svētā Terēze no Avilas (1515-1582)
  • Svētā Katrīna Riči (1522-1590)
  • Svētā Terēze Neumane (1898-1962)
  • Svētīgais tēvs Pijs no Petralčinas (1887-1968)- tika beatificēts 1999. gada 2. maijā.

• www. vatican.va^{[novecojusi saite]}