Tovrakstes zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.—13.gs.
Tovrakste (latīņu: Thovraxe), citos avotos Tauragnes (Thowraggen) pilsnovads, bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13. gadsimta vidum, kad to uz laiku iekļāva Livonijas ordeņa valsts sastāvā. Pirms tam to Lietuvas karalis Mindaugs uzskatīja par viņam pakļautu teritoriju.
13. un 14. gadsimtā Tovrakste atradās Daugavpils komturejas dienvidu daļā.
Tauragnes pils (Tauragnų pilis) pieminēta 1373., 1375. un 1387. gada dokumentos, kad to ieņēma Livonijas ordeņa karaspēks. Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā to iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. Pēdējo reizi pieminēta 1433. gadā, kad ordenis pili nodedzināja un pameta.
Teritorija
1255. gada Mindauga dāvinājumā minēta Meddene, Pelone, Maleysine un Thovraxe, šie vietu vārdi atrodami arī pāvesta apstiprinājumā 1257. gadā. Šos vietu vārdus tagad ir gandrīz neiespējami lokalizēt.[1]
1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežas kā viena no sēļu pilīm blakus Alze, Medennen, Calven, Mallaisen, Utten, Uspal u.c. minēta Thowraggen[2][3], kas tiek identificēta ar 1255. gadā pieminēto Towrakstes zemi.
Mūsdienās par Thowraggen pils atrašanās vietu tiek uzskatīts Taurpils pilskalns (Taurapilio piliakalnis) Tauragnas ezera krastā (Utenas rajons)[4][5].
Tovrakstes valdnieks
Pēc Atskaņu hronikas ziņām, 1244. gadā Nalsenes kunigaitis Lengvīns pēc sagūstīšanas savā pilī (tagad — Ginuču pilskalns (Ginučių piliakalns) Ignalīnas rajona rietumos), tika nogādāts viņa kaimiņa un pretinieka Miļģerīna zemē, kas iepējams, bijis Tovrakstes kunigaitis šajā laikā.
