| ||||||||||||||
|
Sers Viljams Lorenss Bregs (angļu: Sir William Lawrence Bragg, dzimis 1890. gada 31. martā, miris 1971. gada 1. jūlijā) bija britu fiziķis. 1915. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā kopā ar savu tēvu Viljamu Henriju Bregu par darbu kristālu struktūras analīzē ar rentgenstaru palīdzību.[1]
Dzimis 1890. gada Adelaidā, Austrālijā, Adelaidas Universitātes matemātikas un fizikas profesora ģimenē. 1912. gadā Bregs atklāja rentgenstaru difrakcijas likumu. 1915. gadā Bregs 25 gadu vecumā ieguva Nobela prēmiju fizikā, kļūstot par gados visjaunāko Nobela prēmijas laureātu.
1941. gadā Viljams Lorenss Bregs tika iecelts bruņinieku kārtā.
No 1948. gada Viljams Lorenss Bregs sāka interesēties par olbaltumvielu uzbūves pētījumiem. Ar viņa atbalstu tika izveidota zinātnieku grupa, kas bioloģijas problēmu risināšanā izmantoja fizikas metodes. Brega vadītās Kavendiša laboratorijas Kembridžas Universitātē zinātnieki Džeimss Votsons un Frānsiss Kriks 1953. gadā atklāja DNS struktūru.
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Makss fon Laue |
Nobela prēmija fizikā kopā ar Viljamu Henriju Bregu 1915 |
Pēctecis: Čārlzs Barkla |
|
|