Auss (latīņu: Organum vestibulocochlearae s. Auris) ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas. Reizēm par ausi tiek saukts nevis viss orgāns, bet gan tikai tā redzamā daļa - gliemežnīca (Auricula).
Cilvēka auss anatomija
Ārējā un iekšējā auss. Atvērta no priekšpuses. Labā puse.
Ausij izšķir 3 daļas:
Ārējā auss (auris externa)
Vidussauss (auris media)
Iekšējā auss (auris interna)
Ārējā auss
Ārējo ausi (auris externa) veido:
Auss gliemežnīca (Auricula) — tās forma un novietojums ir individuāli mainīgs. Auss gliemežnīcas lielāko daļu veido elastīgais skrimslis, kas ir klāts ar ādu, bet lejasdaļu veido tikai ādas kroka. Gliemežnīcas funkcija ir skaņas uztveršana (darbojas tāpat kā lokators).
Ārējā auss eja (Meatus acusticus externus) — tās priekšpusē atrodas neliels paugurs (tragus). Ārējās auss ejas ⅓ veido skrimslis, bet ⅔ veido kauls (deniņu kauls). Ārējā auss eja ir S veidā izlocīta, 2,5 cm gara ejas, tās platums ir 0,6 — 0,9 cm. Eju sedz āda, kas ir bagāta ar dziedzeriem — tie izdala sekrētu, kura sastāvā ir sērs. Ārējās auss ejas sākumā ādu klāj matiņi, kas aizkavē svešķermeņu un putekļu iekļūšanu ausī.
Bungādiņa (Membrana tympani) — tā atdala ārējo auss eju no vidusauss dobuma. Bungādiņa ir novietota sagitālā plaknē, nedaudz slīpi. Tai ir ovāla forma ar diametru - 11 mm. Bungplēvītes lielākā daļa ir iestiepta (pars tensa), bet mazākā daļa ir brīva. Plēvītes iestiepums ir vērsts uz vidusauss pusi. No ārpuses bungplēvīti klāj plāna ādas kārtiņa, bet no iekšpuses — gļotāda.
Bungdobums (Cavum tympani) - tā tilpums ir 1 cm3 un tas satur gaisu. Dobumā atrodas dzirdes kauliņi, saites un muskuļi. Dobums ir izklāts ar gļotādu, tādēļ var iekaist. Bungdobums atrodas deniņu kaulā, zem bungdobuma jumta (tegmen tympani). Tam ir kuba forma:
Laterālo sienu veido bungplēvīte (membrana tympani). Šajā sienā virs bugplēvītes ir neliela kabatiņa, kurā novietojas dzirdes kauliņi.
Augšējo sienu veido bungdobuma jumts (tegmen tympani).
Mediālā siena robežojas ar iekšējo ausi, tās centrā ir neliels izcilnītis, bet virs tā ovālas formas priekštelpas lodziņš (fenestra vestibuli), zem tā - apaļas formas gliemeža lodziņš (fenestra cochlae). Priekštelpas lodziņš aizklāj dzirdes kauliņa (kāpslīša) pamats, bet gliemeža lodziņu aizklāj sekundārā bungplēvīte (membrana tympani secundaria).
Apakšējā siena atdala bungdobumu no jūga bedres (fossa jugularis).
Priekšējā siena atrodas aiz miega artērijas kanāla atveres piramīdas galotnē.
Mugurējā siena ir nepilnīga - tajā atrodas aizauss paugura dobums (antrum mastoideus), uz kuru atveras aizauss paugura šūnas (cellualae mastoideae).
Dzirdes caurule (Tuba auditivae) - 3,5 cm gara un 0,2 cm plata caurule, kas savieno rīkles sānu sienu ar bungdobumu. Pa šo cauruli gaiss no rīkles dobuma nonāk vidusausī un tiek izlīdzināts spiediens uz bungādiņu. Caurulē ⅔ ir skrimšļaina daļa, kas pieguļ rīklei un ⅓ kaulainā daļa, ko veido deniņu kaula muskuļa un dzirdes caurules kanāla (canalis musculatubarius) daļa - dzirdes caurules puskanāls (semicanalis tubae auditivae). Dzirdes cauruli izklāj gļotāda, kas ir rīkles gļotādas turpinājums.
Dzirdes kauliņi (Ossicula auditus) ir āmuriņš (malleus), laktiņa (incus) un kāpslītis (stapes). Tie ir savstarpēji savienoti ar locītavām un saitēm. Kauliņi izveido kaulu tiltiņu no bungplēvītes līdz priekštelpas lodziņam un pārvada gaisa svārstības no bungplēvītes uz auss šķidrumu (perilimfu). Ar kauliņiem ir saistīti 2 šķērssvītrotie muskuļi, kuri pielāgo skaņu pārvadošo aparātu dažāda stipruma skaņu uztveršanai:
Bungādiņas iestiepējmuskulis (m. tensor tympani), kurš sasprindzina bungplēvīti un velk kauliņu sistēmu mediāli. Kāpslīša pamats iespiežas priekštelpas lodziņā, iesvārstot perilimfu.
Kāpslīša muskulis (m. stapedius) - darbojas pretēji bungādiņas iestiepējmuskulim.
Iekšējā auss
Iekšējā aussAtvērta iekšējā auss.Kortī orgānsPlēvainais labirints
Iekšējā auss (Auris interna) atrodas deniņu kaula piramīdas porainajā kaulvielā, starp bungdobumu un iekšējo auss eju (meatus acusticus internus), zem lokveida pacēluma (eminentia arquata). Iekšējo ausi veido divi labirinti:
Kaulainais labirints (Labyrinthus osseus). Kaulainajā labirintā atrodas šķidrums — perilimfa. Tam ir trīs daļas:
Priekštelpa (Vestibulum) — tai ir vairākas sienas. Laterālā siena vērsta pret bungdobumu un tajā ir divi lodziņi — priekštelpas lodziņš (fenestra vestibuli), kuru aizklāj kāpsīša pamatne, un gliemeža lodziņš (fenestra cochlea), kuru aizklāj sekundārā membrāna. Priekštelpas mediālajā sienā ir divi padziļinājumi — elipsveida padziļinājums (recessus ellipticus) un sfēriskais padziļinājums (recessus sphericus). Mugurējā sienā ir piecas pusloka kanāla atveres, bet priekšējā sienā — ieeja gliemezī.
Gliemezis (Cochlea) — spirālveida, izlocīts kanāls, kas izveido 2,5 apgriezienus ap centrālo asi (modiollus). Centrālajai asij ir konusa forma un tā atrodas horizontāli. No ass gliemeža kanāla lūmenā ieiet spirālveida kaula plātnīte, kas nepilnīgi sadala kanālu divās ejās, jeb kāpnēs — kaula plātnīte (scala vestibuli), kas savieno gliemezi ar priekštelpu un bungdobuma eja (scala tympani), kas savieno gliemeža lodziņu ar bungdobumu.
Pusloka kanāli (Canales semicirculares) — trīs savstarpēji perpendikulāri novietoti kanāli. Katram kanālam ir divas kājiņas — vienkāršā kājiņa (crus simplex) un paplašinātā kājiņa (crus ampullare). Divu kanālu vienkāršās kājiņas savienojas kopā un izveido kopējo kājiņu (crus communae), tāpēc priekštelpā atveras tikai piecas atveres.
Plēvainais labirints (Labyrinthus membranaceus) — to veido saistaudi un tas ir ļoti sarežģīts. Labirints atrodas kaulainajā labirintā - aizņem nelielu daļu no kaulainā labirinta un daļēji atkārto tā formu. Plēvainajā labirintā atrodas šķidrums — endolimfa. Šim labirintam ir šādas daļas:
Elipsveida maisiņš (Utriculus) — slēgts maisiņš, kas atrodas priekštelpas elipsveida padziļinājumā (recessus elipticus). Uz to atveras visi pusloka kanāliņi ar piecām atverēm.
Sfēriskais maisiņš (Sacculus) — mazāks maisiņš, kas atrodas priekštelpas sfēriskajā padziļinājumā (recessus sphericus). Abi maisiņi ir savstarpēji savienoti ar vadu (ductus utriculosaccularis). Sfēriskais maisiņš ir savienots caur vadu (ductus reuniens) ar dzirdes vadu (ductus cochlearis). Abos maisiņos un pusloka vadu ampulārās kājiņās iekšā atrodas īpašas receptoršūnas, kuras uztver statokinētiska rakstura kairinājumus un tā izmaiņas. No šiem receptoriem sākas dendrīti, kas novada kairinājumus uz pirmo neironu, kas atrodas priekštelpas ganglijā (ganglion vestibulare). No ganglija sākas VIII nerva līdzsvara daļa.
Dzirdes vads (Ductus cochlearis) — aizņem tikai nelielu daļu no gliemeža kanāla (canalis cochlearis). Griezumā tam ir trīsstūra forma. Uz apakšējās sienas atrodas Kortija orgāns, kuru veido īpašas, skaņu svārstības uztverošas šūnas ar matiņiem. Virs šīm šūnām atrodas segmembrāna (membrana tectoria), kura uztver svārstības, ko izraisa endolimfa. No šūnām ar matiņiem sākas dendrīti, kas beidzas spirālveida ganglijā (ganglion spirale). Tas atrodas gliemeža pamatnē un tajā ir pirmie neironi dzirdei. Pirmo neironu centrālie izaugumi veido VIII nerva dzirdes daļu.
Dzirde
Skaņas viļņi pa ārējo auss eju nonāk līdz bungplēvītei. Tālāk pa dzirdes kauliņiem līdz priekštelpas lodziņam. Pēc tam svārstības izplatās pa perilimfu, tad pa dzirdes caurules sieniņu svārstības tiek pārnestas uz endolimfu, kura iesvārsta segmembrānu . Segmembrāna noliecas uz leju līdz šūnām ar matiņiem, kas tālāk nodod šīs svārstības VIII nerva dzirdes daļai.
