Nervs (latīņu: Nervus, saīsinājumā- n., daudzskaitlī nervi, saīsinājumā - nn.) ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā. Nervi saista centrālo nervu sistēmu (CNS) ar visiem ķermeņa orgāniem un audiem. Nervu šķiedras ir veidotas no perifērajiem neironu garajiem izaugumiem — aksoniem vai dendrītiem. Nervi ir sastopami tikai perifērajā nervu sistēmā un pārvada elektroķīmiskos impulsus. Centrālajā nervu sistēmā ir analogas vienības, kuras tiek sauktas par vadīšanas ceļiem, jeb traktiem. Nervs sastāv no vairākiem nervu šķiedru kūlīšiem, kas ietverti saistaudu apvalkā. Nervu šķiedru veido nervu šūnas izaugums kopā ar glijas šūnu apvalku. Dažādos nervos, nervu šķiedru skaits var būt atšķirīgs. Pēc impuslu vadīšanas virziena, nervus iedala:
- jušanas nervi, jeb aferentie — sastāv no jušanas neironu (aferento neironu) dendrītiem un pārvada impulsus no receptoriem uz CNS.
- jauktie nervi — sastāv gan no dendrītiem, gan aksoniem un pārvada impulsus abos virzienos (no receptora uz CNS, gan no CNS uz efektoru).
- kustību nervi, jeb eferentie — sastāv no kustību neironu aksoniem un pārvada impuslus no CNS uz efektoru.
Nervus, tāpat kā visu nervu sistēmu, var iedalīt arī:
- Somatiskajos nervos — tos veido mielinizētās nervu šķiedras, un tie inervē šķērssvītroto muskulatūru, ādu un maņu orgānus. Tie ir galvas smadzeņu nervi un muguras smadzeņu nervi.
- Veģetatīvajos — tos veido nemielinizētās šķiedras un tie inervē galvenokārt iekšējos orgānus un asinsvadus.
Taču veģetatīvo nervu šķiedras bieži vien ir arī somatiskajos nervos — tie veido veģetatīvo nervu sistēmu.
Nervi atrodas saistaudos un bieži iet līdztekus asinsvadiem. Ja nervs tiek bojāts vai saspiests, inervējamā rajonā rodas ādas jušanas traucējumi vai muskuļu paralīze. Traumās pārrautie nervi var reģenerēties, ja to galus sašuj. Reģenerācija ir ļoti lēna un ne vienmēr pilnīga. Dažas infekciju slimībuas vai traumas var izraisīt atsevišķa nerva vai vairāku nervu un to pinumu iekaisumu.