Regnum Hierosolymitanum Jeruzalemes Karaliste
|
|
|
|
Karogs
|
Ģerbonis
|
|
Pārvaldes centrs
|
Jeruzaleme (1099 - 1187, 1229 – 1244) Sūra (1187 - 1191) Akra (1191 - 1229, 1244 – 1291)
|
Valoda(s)
|
Latīņu valoda, Senfranču valoda, Itāļu valoda, Arābu valoda, Ivrits
|
Reliģija
|
Kristietība, Jeruzalemes pareizticīgo baznīca, Islāms, Jūdaisms, Druzi
|
Valdība
|
Feodāla monarhija
|
Jeruzalemes karalis
|
- 1099–1100 (pirmais)
|
Gotfrīds de Bujons
|
- 1285–1291 (pēdējais)
|
Henrijs II (Kipras karalis
|
Likumdevējs
|
Jeruzalemes Augstākā padome
|
Vēsturiskais laikmets
|
Viduslaiki
|
- Pirmais Krusta karš
|
1095–1099
|
- Dibināta
|
1099
|
- Likvidēta
|
1291
|
- Akras aplenkums
|
1291
|
Iedzīvotāju skaits
|
- 1131[1]. gadā
|
250 000
|
- 1180[3]. gadā
|
480 000–650 000[2]
|
Nauda
|
bizants
|
|
Jeruzalemes Karaliste krusta karu rezultātā pastāvēja no 1099. līdz 1291. gadam. Tās pastāvēšanu iedala divos posmos. Pirmais ilga līdz 1187., kad gandrīz visu karalisti iekaroja Saladīna armija. Trešā krusta kara rezultātā krustneši atguva daļu teritorijas. Līdz ar kara situāciju mainījās karalistes galvaspilsētas. No 1099. līdz 1187. gadam tā bija Jeruzaleme, no 1187. līdz 1191. gadam Tīra, no 1191. līdz 1229. gadam Akra, no 1129. līdz 1244. Jeruzaleme, un no 1244. līdz 1291. atkal Akra.