Lepene (latīņu: castrum Lepene) bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211. gada Jersikas dalīšanas un 1213. gada zemju pārdales dokumentos. Citos dokumentos pieminēta kā Lepone (1255) vai kā "tā sauktā Lepenes zeme" (terra dicta Lepen, 1348).
Jadomā, ka Lepenes pilsnovads atradies uz austrumiem no Gerdenes pilsnovada starp Līvāniem un Lubānu (vācu: Lubahn), kur atrodami vairāki vietvārdi ar līdzīgu skanējumu.
Pēc cita uzskata Lepene bija viens senākajiem Līvānu (vēlāk dēvēti par Limehnen, Libenen, Livenen) nosaukumam.[2] Arī Ernests Brastiņš domāja, ka Lepenei drīzāk bijis jāatrodas starp Krustpili un Jersiku.
1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne.
1255. gada 31. martā pāvests Aleksandrs IV pēc Rīgas arhibīskapa Alberta lūguma apstiprināja viņa īpašumā Letijas teritorijā Asotes un Lepones pilis un to piederumus, kā arī Jersikas pilskalnu.[5]
↑J. Döring. Der Pilskalns in Schlossberg, mutmaβlich das alte Gercike. - Sb. Kurl., 1878, S. 63—65.
↑H.Laakman, Zur Geschichte Heinrichs von Lettland und seiner Zeit (Beiträge z. Kunde Estl. XVIII, 2, 1933) - 93 lpp. - Danach also Lipuschki, 10 Km. westlich von Preyli, nördlich der Feimanka.[1]