Nikolajs Kabanovs Николай Кабанов | |
---|---|
Nikolajs Kabanovs 2018. gadā | |
13. Saeimas deputāts | |
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
11. Saeimas deputāts | |
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
Prezidents | Andris Bērziņš |
Premjerministrs | |
10. Saeimas deputāts | |
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
9. Saeimas deputāts | |
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | |
8. Saeimas deputāts | |
Amatā 2002. gada 5. novembris — 2006. gada 7. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
| |
Dzimšanas dati |
1970. gada 26. septembrī Rīga, Latvija, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Rīga, Latvija |
Tautība | krievs |
Politiskā partija |
LSP BITE (2003—2008) Jaunais centrs (2008—2010) Saskaņa (2010—2024) Stabilitātei! (kopš 2024) |
Profesija | žurnālists, politiķis |
Nikolajs Kabanovs (krievu: Николай Николаевич Кабанов; dzimis 1970. gada 26. septembrī Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes žurnālists un politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, pārstāv partiju "Stabilitātei!".
Nav ieguvis augstāko izglītību.
Atmodas laikā (1989—1991) darbojies Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" krievu redakcijā, vēlāk laikrakstos Балтийское время, СМ-Сегодня (1992—1996, ziņu nodaļas vadītājs), 7 пятниц (1996—1999, bijis arī galvenā redaktora pienākumu izpildītājs), Вести Сегодня (1999—2002, publikāciju nodaļas vadītājs). Laikrakstā Вести Сегодня turpinājis publicēties arī pēc tam, kad sācis darboties politikā.
2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā no apvienības PCTVL saraksta. 2003. gada pavasarī kļuva par mēnešraksta Социалист Латвии redaktoru un PCTVL Saeimas frakcijas sekretāru. Kopš 2003. gada rudens bija jaunizveidotās partijas BITE politiskais sekretārs, PCTVL Koordinācijas padomes loceklis (līdz BITE likvidācijai un PCTVL pārstrukturēšanai 2007. gadā). 2006. gadā N. Kabanovs tika izslēgts no Saeimas Ārlietu komisijas par nacionālā naida kurināšanu: dalību filmas Нацизм по-прибалтийски ("Baltijas nacisms") uzņemšanā un publiskošanā. Tai pašā gadā ievēlēts 9. Saeimā no PCTVL.
2008. gadā pārgāja uz partiju "Jaunais Centrs" un pievienojās apvienības "Saskaņas Centrs" Saeimas frakcijai.[1] 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta, tāpat vēlētāju atbalstu saņēma arī ārkārtas vēlēšanās 2011. gadā, kad tika ievēlēts 11. Saeimā. 12. Saeimas vēlēšanās nekandidēja uz vietu parlamentā.
Biedrības "Demokrātisko vērtību un integrācijas neatkarīgā asociācija" valdes loceklis.
2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.
2024. gada jūlijā iestājies partijā "Stabilitātei!".[2]
2012. gada 25. septembrī vairāki deputāti un žurnālisti izteica aizdomas, ka Kabanovs Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē varētu būt ieradies alkohola reibumā.[3][4][5] Kabanovs apgalvojumus noliedza un viņus apsūdzēja apmelošanā.[6][7] Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Kabanovam par iespējamo atrašanos alkohola reibumā darba laikā izteica rakstisku brīdinājumu.[8]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolajs Kabanovs |