| Ojārs Raimonds Pauls | |
|---|---|
 Raimonds Pauls 2010. gadā | |
| Latvijas Republikas kultūras ministrs | |
|
Amatā 1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris | |
| Priekštecis | Raimonds Pauls[a] |
| Pēctecis | Jānis Dripe[b] |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1936. gada 12. janvārī Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
|
| Dzīvesbiedrs(-e) | Svetlana Paula |
| Bērni | Anete Paula |
| Profesija | komponists, pianists, politiķis |
| Augstskola | Latvijas Valsts konservatorija |
| Mūzikas karjera | |
| Galvenā informācija | |
| Žanri | akadēmiskā mūzika, popmūzika, šlāgermūzika, džezs |
| Instrumenti | klavieres, akordeons |
| Darbības gadi | 1956—pašlaik |
| Izdevēji | Mikrofona Ieraksti |
| Darbība ar | Rīgas estrādes sekstets, Rīgas estrādes orķestris, Modo, Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris |
| Mājaslapa |
www |
|
| |
Ojārs Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Mūzikas autors vairākiem mūzikliem, trīs baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, tostarp "Vella kalpi", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Dāvana vientuļai sievietei", "Teātris", "Ilgais ceļš kāpās" u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes uzvarēja Mikrofona dziesmu aptaujā.
Dzimis 1936. gadā Iļģuciema fabrikas stiklapūtēju meistara Voldemāra Paula un viņa sievas Almas Matildes, dzimušas Brodeles, ģimenē. Viņa jaunākā māsa Edīte Pauls-Vīgnere ir tekstilmāksliniece.
Mācījās Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā, no 1943. Līdz 1947. gadam mācījās Rīgas pilsētas Spilves pamatskolā. No 1946. gada Raimonds līdztekus mācījās arī Emīla Dārziņa mūzikas skolā.[1]
No 1953. līdz 1958. gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas Hermaņa Brauna klavieru klasē,[2] vēlāk pie profesora Jāņa Ivanova apguva kompozīciju (1962—1965).[3]
No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls bija Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents. 1968. gadā kļuva par Latvijas Komponistu savienības biedru.[3]
Gatavojoties 1970. gada Dziesmu svētkiem, Kultūras ministrija nolēma R. Paula dziesmu "Liepājai" pielāgot vīru korim, pārdēvējot to par "Manai pilsētai". Uz Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā R. Pauls uzrakstīja oriģinālu dziesmu ar Jāņa Petera vārdiem "Manai dzimtenei".[4]
No 1972. līdz 1978. gadam R. Pauls vadīja vokāli instrumentālo ansambli "Modo". Pēc tam līdz 1982. gadam bija diriģents Latvijas Radio un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestrī, no 1982. līdz 1988. gadam Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors.[3] 1986. gadā pēc R. Paula ierosmes notika Jauno dziedātāju konkurss "Jūrmala" un tika nodibināta Lielā Mūzikas balva.
R. Paula dziesmas izpildīja Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grinbergs un Margarita Vilcāne, Aija Kukule, Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, grupas "Credo" un "Remix".
1990. gadu vidū Pauls bija Latvijas Radio džeza orķestra "Big bends" mākslinieciskais vadītājs. Viens no 2002. gadā izveidotā jauno mūzikas izpildītāju konkursa "Jaunais Vilnis" idejas autoriem, organizētājiem un žūrijas vadītājiem (līdz 2010. gadam).[5]
No 1985. līdz 1989. gadam Raimonds Pauls bija LPSR Augstākās Padomes deputāts, arī Kultūras ministrs Viļņa Edvīna Breša vadītajā Ministru padomē. 1989. gadā viņu ievēlēja PSRS Tautas deputātu padomē no Latvijas Tautas frontes saraksta.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija kultūras ministrs arī Ivara Godmaņa valdībā (1990—1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu slēdza Ādolfa Šapiro vadīto Jaunatnes teātri.
1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā "Latvijas Ceļš" un ieņēma kultūras ministra amatu Valda Birkava valdībā. Pēc pilnvaru beigām kļuva par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku kultūras jautājumos. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijas dibināšanā un kļuva par partijas pirmo priekšsēdētāju līdz 2000. gadam,[3] no tās ievēlēts 7. Saeimā. 1999. gadā R. Pauls kandidēja uz Latvijas Valsts prezidenta amatu, bet pēc pirmās kārtas balsojuma atteicās kandidēt otrajā kārtā (par Valsts prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga).
2002. gadā R. Pauls mainīja politisko piederību un 8. Saeimā tika ievēlēts no Tautas partijas. 8. Saeimas darbības laikā debatēs no Saeimas tribīnes piedalījās tikai vienu reizi. Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.[6] 10. Saeimas vēlēšanās R. Pauls vairs nekandidēja un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.[7]
1962. gadā Raimonds Pauls salaulājās ar Svetlanu (Lanu) Epifanovu (1939–2023), meita Anete (1962). Viņa vectēvs Ādolfs Pauls (1885–1975) bija dzimis Rīgā, bet Krievijas Impērijas laikā izceļojis uz tai piederošo Polijas daļu. Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, pēc karu beigām atgriezās dzimtenē un 1921. gadā lūdza uzņemt Latvijas pavalstniecībā sievu Aleksandru (dzimušu Četiņiku, 1889-1972) un trīs bērnus. Viņu vecākais dēls Voldemārs (Vladimirs) Pauls (1911-1996) apprecējās ar Almu Matildi Brodeli (1904-1982), viņiem piedzima trīs bērni Gunārs Voldemārs (1934-1935), Raimonds Ojārs (1936) un Edīte (1939).[8]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raimonds Pauls.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Raimonds Pauls kā LPSR kultūras ministrs |
Latvijas Republikas kultūras ministrs 1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris |
Pēctecis: Jānis Dripe kā Latvijas kultūras valsts ministrs |
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
.svg){kind=small}