Piltenes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Ventas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Tārgales, Ugāles, Zlēku un pa Ventu ar Vārves un Ziru pagastiem.
Daba
Atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā. Austrumu malā sākas Kursas zemienes Ugāles līdzenums. Augstākā vieta pagastā - iekšzemes kāpu grēdas - Pērkoņkalni un Šķībie kalni, augstums sasniedz 45 metrus vjl.
Hidrogrāfija
Upes
Ezeri
Purvi
Vēsture
Mūsdienu Piltenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Gārzdes muiža (Gut Garsden, Gārzde), Lagzdienas muiža (Gut Laxdienen, Lagzdiena), Ūdrandes muiža (Gut Udrennen, uz rietumiem no Ūdrandes).
1935. gadā Ventspils apriņķa Piltenes pagasta platība bija 126 km² un tajā dzīvoja 1038 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Piltenes un Rapatu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ventspils rajona Piltenes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Gārzdes ciemu. Piltenes ciemu likvidēja 1956. gadā, teritoriju pievienoja Piltenes pilsētai, izveidojot Piltenes lauku teritoriju. 2009. gadā Pilteni ar lauku teritoriju iekļāva Ventspils novadā. 2010. gada 28. janvārī Piltenes lauku teritoriju reorganizēja par atsevišķu administratīvo teritoriju un pārdēvēja par Piltenes pagastu.[4]
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
Iedzīvotāju skaita izmaiņasGads | Iedz. | ±% |
---|
1935 | 2 175 | — |
---|
1959 | 1 192 | −45.2% |
---|
1969 | 942 | −21.0% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
1979 | 894 | −5.1% |
---|
1989 | 736 | −17.7% |
---|
2000 | 688 | −6.5% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
2011 | 464 | −32.6% |
---|
2021 | 443 | −4.5% |
---|
|
|
Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ūdrande, Landze, Gārzde, Karaļciems.
Ievērojamas personības
- Pēteris Aulmanis (1942—2016) — mākslinieks.
- Johans Augusts Teodors Kalmeijers (1809—1859) — mācītājs un vēsturnieks.