Talsi | |||
---|---|---|---|
Novada pilsēta | |||
Skats no Talsu pilskalna | |||
| |||
Koordinātas: 57°14′48″N 22°35′19″E / 57.24667°N 22.58861°EKoordinātas: 57°14′48″N 22°35′19″E / 57.24667°N 22.58861°E | |||
Valsts | Latvija | ||
Novads | Talsu novads | ||
Pilsētas tiesības | kopš 1917. gada | ||
Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Talsen | ||
Platība[1] | |||
• Kopējā | 7,9 km2 | ||
• sauszeme | 7,7 km2 | ||
• ūdens | 0,2 km2 | ||
Iedzīvotāji (2023)[2] | |||
• kopā | 8 712 | ||
• blīvums | 1 138,8 iedz./km2 | ||
Demonīms | talsnieks, talsenieks[3] | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Pasta indeksi |
LV-3201 LV-3203 | ||
Mājaslapa |
www | ||
Talsi Vikikrātuvē |
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs. Atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita.[5]
Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni Balduīnu no Alnas par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu Talsu pilskalna (vācu: pilsahten to Talsen), bet līdz 1434. gadam Livonijas ordenis uzcēla Talsu ordeņa pili Dzirnavkalnā, kas ietilpa Kandavas fogtejā. Talsus smagi skāra Otrais Ziemeļu karš, kura laikā 1657. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja.
Lielo mēra epidēmiju izraisīja Lielais Ziemeļu karš, kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Talsen) centru, kas bija padota Tukuma virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. 1905. gada revolūcijas laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija.
1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsragu un Roju, kā arī ar Dundagu, Mazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili.
2009. gadā tika izveidots Talsu novads, kurā iekļāva lielāko daļu bijušā Talsu rajona pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu.
Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir Talsu pilskalns (uz kura atradās kuršu pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas Talsu luterāņu baznīca), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un Livonijas ordeņa mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns.
Vilkmuižas ezeram blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek Stendes pieteka Dzelzupe. Pie Talsu ezera, kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera.
Talsu pilskalns ir 30 m augsts un 0,4 ha liels kuršu pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem Kursas pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi:
Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu Latvijas brīvības cīnītājiem. Tā autors ir Kārlis Zemdega, lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.[7]
Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus.
Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko Raimonds Tiguls.[7]
Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai.
Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā.
Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā[8] būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis Ludviga Van Bēthovena jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda.[7]
Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā Livonijas ordenis uzcēla mūra pili.[9]
Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par vilkati.
Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.[7]
Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta pareizticīgo baznīca un skolas ēka. Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcā 1972. gadā tika uzspridzināta, lai izbūvēto administratīvo ēku kompleksu (pašreizējā Talsu novada dome).[10]
Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz Otrajam pasaules karam.
Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no Raiņa dzejojuma "Talsu tiesa".[11]
Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — ģerbonis, karogs, svītrkods un "Talsu saulīte'".
Ģerbonis[12]
Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir ģerbonis, kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību.
Karogs[13]
Karogā ir atainots pilsētas ģerbonis, kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē Kurzemi.
2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem.
Talsu svītrkods[14]
Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc Talsu novada mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai.
Pašlaik šis simbols tiek atainots Talsu novada robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros. Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, Talsu novadam.
"Talsu saulīte"[15] "Talsu saulīte" ir seno kuršu etnogrāfiskais raksts.
Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu.
Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas (Pastende, Dižstende, Mundigciems, Zvirgzdi, Paugurciems, Laidze, Valdgale, Vandzene, Talsciems u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā.
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
gads | iedzīvotāju kopskats | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | čigāni | vācieši | igauņi | pārējie |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1863 | 1485 | 239 | 2 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 538 | 0 | 1 |
1881 | 3424 | 1119 | 25 | 0 | 0 | 4 | 0 | 0 | 875 | 0 | 0 |
1897 | 4200 | 2088 | 49 | 3 | 0 | 23 | 5 | 0 | 623 | 1 | 5 |
1925 | 4077 | 3080 | 21 | 0 | nez. | 17 | 5 | nez. | 231 | 14 | 72 |
1930 | 4192 | 3296 | 19 | 4 | nez. | 8 | 4 | nez. | 166 | 8 | 78 |
1935 | 4116 | 3382 | 21 | 1 | nez. | 3 | 7 | nez. | 144 | 9 | 50 |
1970 | 8515 | 7342 | 657 | 74 | 103 | 75 | 24 | nez. | nez. | nez. | 240 |
1979 | 10776 | 9368 | 696 | 102 | 122 | 105 | 43 | nez. | nez. | nez. | 332 |
1989 | 13031 | 11469 | 747 | 134 | 147 | 89 | 52 | 303 | 13 | 18 | 43 |
2000 | 12404 | 11202 | 452 | 85 | 73 | 96 | 37 | 360 | nez. | 5 | 52 |
2011 | 10297 | 9567 | 264 | 62 | 40 | 62 | 30 | nez. | nez. | nez. | 241 |
2014 | 9791 | 9 081 | 276 | 54 | 38 | 66 | 32 | 145 | 9 | 4 | 86 |
2015 | 9712 | 9 014 | 273 | 57 | 36 | 65 | 33 | 139 | 9 | 4 | 82 |
2016 | 9516 | 8 836 | 261 | 60 | 48 | 64 | 31 | 123 | 9 | 4 | 80 |
2017 | 9264 | 8 605 | 249 | 57 | 44 | 59 | 29 | 126 | 9 | 4 | 82 |
2018 | 9269 | 8 615 | 248 | 55 | 41 | 61 | 28 | 130 | 8 | 3 | 80 |
2019 | 9126 | 8 490 | 244 | 53 | 46 | 58 | 30 | 116 | 7 | 2 | 80 |
2020 | 9026 | 8 410 | 233 | 55 | 40 | 58 | 30 | 111 | 7 | 2 | 80 |
Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un smilts atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur.
Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes:
Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt piecās iestādēs. Pilsētā darbojas pamatskola, attālinātā un neklātienes vidusskola.
Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību Biznesa augstskolas "Turība" Talsu filiālē.[20] Šeit iespējams apgūt pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas: tiesību zinātnē, finansēs un grāmatvedībā, mārketingā un tirdzniecībā, viesmīlības servisā.
Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās.
Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:[23]
Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs.
Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova.
Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. Tautas nama mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku koncertus, izstādes, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.[25] Talsos darbojas Talsu Krūmu mākslas grupa — mākslinieku apvienība, kas ik pa laikam veic kopīgu izstāžu darbību un sabiedriskas mākslas akcijas Latvijā un citur Eiropā.[7]
Talsos ir darbojas kinoteātris "Auseklis", kas ir vienīgais pilsētā un novadā.[26]
Pilsētā darbojas divi muzeji:
Talsiem ir sadraudzība ar astoņām pilsētām[32]:
|
|
|
|
|
|